Prāga, Hernhūta, Latvija

02.12.2014. 19:09

 Jau pagājis sešsimt gadu, kopš vīna biķeris ir pieejams visiem kristiešiem, viens no miermīlīgajiem sākuma punktiem Eiropas reformācijas ceļā. Viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad Čehijā ir sācies kaut kas tāds, kas ietekmēja visu pasauli.

Tie, kas interesējās par reformāciju Čehijā, čehi un vācieši, evaņģēlisti un katoļi, par to diskutēja, sludināja un dziedāja trīs dienas. Turpretī plašāku sabiedrību un mēdijus tas nemaz neinteresēja. Reformācija šodien nav „in”. Kā rakstīja teologs Pēteris Slāma (Petr Sláma) savā atklātajā vēstulē Čehijas televīzijai – „biķeris ir ārpus televīzijas ziņu raidījumu izšķiršanas spējas”.

Vienu šķietami marginālu dokumentu par to, kā Čehijas reformācija ilgtermiņā darbojas, atnesa Pāvela Štolla (Pavel Štoll) neuzkrītošā monogrāfija – Latvijas kultūra un Brāļu draudze. Vēloties saglabāt Čehijas reformācijas miermīlīgo dabu - un negribot to uzspiest ar varu kā Žižka (Jan Žižka) – Kunvaldē (Kunvald) tika radīta Brāļu draudze.

Tās tradīcijas pārmantoja Lužickas rajona Hernhūtas Brāļu draudze, kuru atjaunoja vāciski runājošie trimdinieki. Viņi devās misijas ceļojumos pa visu pasauli (ļoti sulīgās krāsās šos misionāru ceļojumu iespaidus no Grenlandes līdz Okeānijai var aplūkot Hernhūtas etnogrāfiskajā muzejā, – ideja rudens izbraukumam, jo muzejs atrodas tikai pāris kilometrus aiz /Čehijas/ robežas).

Viena no visveiksmīgākajām misijām ir saistīta ar Latviju, tā laika Livoniju, kuru toreiz 18. gadsimtā, kultūras ziņā pārvaldīja baltvācieši un politiski – Krievija. Pāvels Štolls rekonstruē aizraujošu stāstu par to, kā brāļu draudze kā vienīgā „gāja tuvāk” apspiestajiem un apsmietajiem latviešiem un ielika pamatus latviešu atdzimšanai un rakstniecībai. Par brāļu draudzes tradīcijām liecina „primārie” garīgie un izglītojošie teksti un „sekundārie” daiļliteratūras teksti, kuros hernhūtieši tiek aprakstīti kā personas, kā arī „terciārie” teksti, kuros vairs nav runa par vēsturisko Brāļu draudzi, bet gan par to ideju būtību – par ētiskajiem ideāliem, par miermīlīgu iekšējo brālību, jeb „siržu kultūru”.