Intervija : Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Čehijas televīzijas tiešraidē

02.12.2014. 19:09

Tiešraidē bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas ieveda savu valsti Ziemeļatlantijas aliansē.

Labdien, Freibergas kundze, laipni lūdzam Čehijas Senāta mītnē.

Labdien, man ir prieks šeit būt.

Atšķirībā no Čehijas Republikas, ko padomju karavīri tikai okupēja, Latvija padomju ekspansijas dēļ zaudēja savu neatkarību. Vai tas ļauj secināt, ka 2004. gadā, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, Latvijas politikā valdīja absolūta simtprocentīga vienprātība, ka tas ir pareizais solis?

VVF: Jā, tieši tā. Starp Latvijas iedzīvotājiem nebija nekādu šaubu, ka šo izdevību nevar laist garām. Mēs tāpat kā Čehijas Republika sapratām, ka tas nav vienkāršs uzdevums, un mēs visi bijām pilnībā nodevušies. Mūsu valsts centās būt neitrāla un nodrošināt, lai tai vairs nekad neviens neuzbruktu, lai to vairs nekad neokupētu.

Vēl es gribētu apsveikt čehus ar darbu, ko viņi ieguldīja, lai kļūtu par NATO dalībvalsti, viņi bija ledlauži. Mēs joprojām atceramies šaubas par NATO nozīmi pēc aukstā kara un runas par paplašināšanas nepieciešamību. Polijai, Ungārijai un Čehijas Republikai bija liela loma šī ledus laušanā, un valstu iestāšanās NATO lika pamatus nākamajai paplašināšanās kārtai, kad tika uzņemtas Baltijas valstis, tostarp arī Latvija.

Čehijai atšķirībā no Latvijas nav ģeogrāfisku robežu ar Krievijas Federāciju. Kā Krievija 2004. gadā reaģēja uz to, ka bijusī Padomju Savienības sastāvdaļa kļūst par Ziemeļatlantijas alianses sastāvdaļu?

VVF: Bija kāds interesants gadījums, kad deviņdesmito gadu sākumā prezidents Klintons uzsāka sarunas par Sarkanās armijas izvešanu no Baltijas valstīm. Prezidents Jeļcins toreiz teica: "Jūs esat mans draugs, mēs varam turpināt sarunas, es esmu gatavs izvest krievu vienības, bet apsoliet, ka Baltijas valstis nekad nekļūs par NATO dalībvalstīm." Es priecājos, ka prezidents Klintons šo solījumu nedeva un ka mēs šodien varam dzīvot Eiropā bez dzelzs priekškara, bez barjerām un bez ietekmes sfērām.

Vai Jūs, Freibergas kundze, tiešām uzskatāt, ka Eiropā vairs nav ietekmes sfēru? Kā Latvija raugās uz to, ka tās armija spēka ziņā ne tuvu nav pielīdzināma Krievijas armijai? Tai pašā laikā Krievijas un NATO attiecības pagājušajā gadā ievērojami pasliktinājās. Vai Jums NATO patiešām nozīmē simtprocentīgu suverenitātes, neatkarības garantiju?

VVF: Jā. Tā vajadzētu būt, jo pretējā gadījumā aliansei nav nekādas nozīme. Ja mēs neesam drošībā NATO sastāvā, tad neviena no dalībvalstīm nav drošībā. NATO pamatā ir dalībvalstu solidaritāte, neatkarīgu valstu solidaritāte, kuras uzņēmās atbildību par kopīgu aizsardzību, tas nozīmē – ieguldījumu kolektīvajā drošībā, un, kad tiek apdraudēta viena dalībvalsts, tas skar arī visas pārējās. Tas ir alianses pamatprincips, kopīgās aizsardzības būtība. Citādi šī sistēma būtu sabrukusi. Ticu katras dalībvalsts drošībai, citādi šī organizācija būtu kompromitēta.

Būšu konkrētāks. Jūs jau esat bijusī prezidente, tāpēc varbūt varētu runāt mazliet atklātāk. Pēdējo nedēļu laikā NATO nolēma atjaunot savas oficiālās attiecības ar Krievijas Federāciju. Tās tika pārtrauktas pagājušā gada Gruzijas krīzes dēļ. Kā Jūs komentētu šo lēmumu? Ja nekļūdos, kaimiņvalsts Lietuva bija starp tām NATO dalībvalstīm, kas pretojās attiecību atjaunošanai ar Krieviju.

VVF: Dialoga uzturēšana ar Krieviju ir mūsu kontinenta miera saglabāšanas interesēs. 2008. gadā mēs sastapāmies ar citas valsts suverenitātes pilnīgu neievērošanu, un tas ir nepieņemami. Protams, neviena no alianses dalībvalstīm to nevar uztvert kā normālu un pieņemamu rīcību. Pastāv daudz jautājumu, kurus risinot, attiecības ar Krieviju aliansei varētu būt izdevīgas. Esmu pārliecināta, ka dialogs ir labāks par klusumu vai naidīgām attiecībām. Katrā ziņā sarunās ar Krieviju jāņem vērā tas, ka aukstais karš vēl nav tik auksts, cik mēs to vēlētos.

Vai Jūs uzskatāt, ka vakar izziņotā Francijas atgriešanās NATO militārajās struktūrās ir laba vēsts, pozitīva informācija? Kā Jūs komentējat to, ka pēc Nikolā Sarkozī lēmuma visas šī kontinenta lielvalstis darbosies vienas militārās savienības ietvaros?

VVF: Manuprāt, NATO ir fleksibla alianse, un tas pieļauj iesaisti dažādos līmeņos, kā mēs to redzējām de Gola laikos, kad Francijai bija īpašs statuss. Par sevi, par Latviju varu teikt, ka Francijas pilnīgā iesaiste NATO ir ļoti pozitīvs signāls, jo tā var palīdzēt gan politiski, gan militāri. Francijas ģenerāļi varēs uzņemties vadību pār būtiskajām vienībām, un es to uzskatu par nozīmīgu progresu. Par ļoti vērtīgu soli uz priekšu alianses stiprināšanā.

Čehijas televīzijas speciāltiešraides viesis Čehijas dalības NATO 10. gadadienas ietvaros bija bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Paldies Jums, ka piedalījāties mūsu tiešraidē. Uz redzēšanos.

VVF: Man bija prieks, paldies. Visu labu.

Vidoe: http://www.ceskatelevize.cz/program/10205246965-12.03.2009-09:10-24-10-let-cr-v-nato.html?online=1