V.E. Latvijas Republikas Prezidenta Valda Zatlera uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 62. sesijas atklāšanas sēdē, 2007. gada 26. septembrī

02.12.2014. 19:09

Prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Iesākumā es vēlētos sirsnīgi sveikt Jūs, Kerima kungs, ar stāšanos pašreizējās ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta amatā. Jūsu saprātīgais un enerģiskais vadības stils kalpos par apliecinājumu Jūsu pārstāvētās valsts, kā arī visa mūsu reģiona tautu spējām.

Es tāpat arī vēlos sveikt un izteikt vislabākos novēlējumus ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūna kungam. Viņš var rēķināties ar manu pilnīgu atbalstu. Nav šaubu, ka ģenerālsekretāra kungs apzinās tos daudzos izaicinājumus, ar ko sastopas mūsdienu pasaule. Tikai pirms divām dienām šeit, ANO ēkā, es piedalījos augsta līmeņa sanāksmē, kas bija veltīta klimata pārmaiņām. Šo sanāksmi sasauca ģenerālsekretāra kungs ar mērķi vērst uzmanību uz nepieciešamību tuvākajā laikā pieņemt lēmumus, kas mums ļautu novērst smagas ilgtermiņa sekas šajā jomā. Mums visiem ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties, lai nodrošinātu, ka gada beigās Bali notiekošā konference vainagojas ar panākumiem.

Es augstu vērtēju Drošības padomes pieņemto ārkārtīgi svarīgo rezolūciju Nr. 1769, kas paver ceļu jaukta militārā kontingenta operācijas uzsākšanai Darfūrā. Tagad ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai šī rezolūcija tiktu īstenota dzīvē, un mēs visi apzināmies, ar kādām grūtībām tas saistās. Tāpat arī nepieciešams turpināt politiskos procesus. Tikai politiskās sarunās panākts risinājums spēs nodrošināt ilgtspējīgu mieru šajā ilgstošu ciešanu māktajā reģionā.

Stabilitāte un labklājība Irākā ir lielā mērā atkarīga no pārējo šī reģiona partneru atbalsta. Tieši tādēļ mēs augstu vērtējam to, ka Drošības padome ir spējusi vienoties par rezolūciju Nr. 1770. Šī rezolūcija atjauno un spēcina ANO. Kopš šī gada maijā stājies spēkā starptautiskais nolīgums ar Irāku, starptautiskās sabiedrības rīcībā ir efektīvs instruments, ar kura palīdzību turpināt sniegt palīdzību Irākai jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams. Mēs aicinām Irākas valdību turpināt realizēt pasākumus, kas nodrošinātu tās tautai mieru un stabilitāti, kā arī sekmētu ekonomiskās reformas.

Prezidenta kungs!

Pirms dažām nedēļām man bija darba vizīte Afganistānā. Tās ietvaros man bija iespēja tikties ar Valsts prezidentu Karzaja kungu, valdības pārstāvjiem, Latvijas kareivjiem un civilekspertiem. Visu šo tikšanos laikā atkārtoti izskanēja kāda doma. Drošības uzturēšana ar starptautiskā militārā kontingenta palīdzību ir tikai viena monētas puse. Otra puse būtu sekmēt droša pamata ielikšanu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Latvija Afganistānā ir pārstāvēta abās jomās – gan militāro spēku sastāvā, gan civilās būvniecības speciālistu lokā. Latvijas valdība ir piešķīrusi finansiālu palīdzību infrastruktūras atjaunošanai Afganistānā. Tomēr es esmu dziļi pārliecināts, ka panākumu atslēga ir meklējama sadarbībā. Jāsadarbojas valstīm, jāsadarbojas starptautiskām organizācijām. Lai gūtu panākumus, ES, ANO, NATO un citiem partneriem kopīgi jāizstrādā visaptveroša, ilgtermiņa pieeja attīstības palīdzības sniegšanai šajā valstī.

Pēdējā gada laikā neesam piedzīvojuši nekādus būtiskus notikumu pavērsienus Tuvajos Austrumos. Neskatoties uz to, mēs turpinām uzticēties miera kvarteta darbībai. Tas atbalsta šī reģiona atbildīgo valstu centienus neitralizēt situāciju. Kvartets ir vērtējams kā izšķirošs ierocis cīņā par politiski sabalansētu, visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos, saskaņā ar atbilstošajām ANO Drošības padomes rezolūcijām. Esmu pārliecināts, ka nule kā ieceltais kvarteta īpašais sūtnis izmantos savu plašo pieredzi un darīs visu iespējamo, lai īstenotu viņam uzticēto mandātu.

Starptautiskās sabiedrības uzmanība patlaban ir pievērsta arī jautājumam par Kosovas galējo statusu. Ģenerālsekretāra kungs ir izteicis savu atbalstu īpašā sūtņa Marti Ahtisāri kunga sastādītajam visaptverošajam priekšlikumam. Šis priekšlikums patlaban ir vienīgais dzīvotspējīgais mūsu rīcībā esošais diplomātiskais risinājums. Lai panāktu ilgtermiņa atrisinājumu, ir būtiski nodrošināt Eiropas Savienības līdzdalību. Mēs aicinām abas procesā iesaistītās puses izrādīt elastību un gatavību panākt miermīlīgu, politisku risinājumu. Izsakām patiesu cerību, ka kontaktgrupas "troikas" ietvaros ritošās sarunas novedīs pie sekmīga iznākuma.

Prezidenta kungs!

Savā līdzšinējā darbā - strādājot par ķirurgu, man ir nācies veikt daudz operāciju. Taču es arī rūpīgi sekoju līdzi savu pacientu atlabšanai. Es pārliecinājos, ka tie saņem nepieciešamo pēcoperācijas terapiju un mudināju viņus uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Šajā ārstniecības posmā man nācās paļauties uz savas spējīgās un uzticīgās komandas veikumu.

Izmantojot šo analoģiju, lai cik arī būtiskas starptautiskā miera un stabilitātes uzturēšanai nebūtu ANO Drošības padomes sagatavotās miera uzturēšanas misijas, ar tām vien nebūt nepietiek. Lai konfliktu skartajiem reģioniem nodrošinātu ilgtermiņa atveseļošanos, tiem ir nepieciešama visas ANO sistēmas palīdzība. Šeit es vēlētos izteikt īpašu atzinību miera uzturēšanas spēku karavīriem un ANO darbiniekiem, kuriem daudzviet nākas strādāt ārkārtīgi smagos apstākļos. Mūsu visu kopīgais pienākums ir nodrošināt viņiem nepieciešamo atbalstu. Ikvienai dalībvalstij pēc tās spējām. Vienlaikus mums ir tiesības sagaidīt, ka miera uzturēšanas spēku darbība atbildīs visaugstākajiem standartiem.

Daudzu gadu desmitu gaitā Latvija ir pārlieku cietusi no ārvalstu okupācijas. Tagad, kad esam atguvuši savu brīvību, mēs ceram palīdzēt novērst šīs ciešanas citiem. Mēs vēlamies sekmēt atlabšanas procesus. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāsauc pie atbildības tos, kas ir pastrādājuši kara noziegumus un smagus cilvēktiesību pārkāpumus. Latvija augstu vērtē Starptautiskās Kriminālās Tiesas darbību. Mēs ceram, ANO Miera veidošanas komisija kalpos kā efektīvs instruments ilgtermiņa miera konsolidēšanai.

Prezidenta kungs!

Arī militāru konfliktu neskartajos reģionos iedzīvotāju drošību daudzviet turpina apdraudēt nabadzība, bads un slimības. 2007. gada ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu sniedz mums zināmu pamatu gandarījumam. Tomēr tas vienlaikus arī norāda, ka līdz 2015. gadam šie mērķi nebūs sasniedzami. Katrā ziņā ne Subsahāras valstīs, ja vien mēs ievērojami nepalielināsim mūsu centienus. Tādēļ Latvija atbalsta aicinājumus pārskatīt Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas gaitu un paātrināt rīcības tempu šajā jomā.

Latvija ir viena no kandidātvalstīm 2010. gadā gaidāmajās ANO Ekonomiskās un sociālās padomes (ECOSOC) vēlēšanās. Mēs esam gatavi dalīties pieredzē un zināšanās. Mēs arī labi izprotam iespējamās reformu negācijas. Kā viena no topošajām donorvalstīm, mēs esam uzņēmušies saistības Pārjūras attīstības palīdzības jomā. Uzskatām, ka mūsu nesen gūtā apjomīgā un sekmīgā pieredze attīstības jomā var būt noderīga ECOSOC darbībā.

Prezidenta kungs!

Latvija ir uzticīga daudzpusējās diplomātijas principiem un ANO Hartā atspoguļotajām vērtībām. Mēs vēlamies, lai šī organizācija būtu efektīva, darboties spējīga un autoritatīva. Izsakām nožēlu, ka 2005. gada samitā uzsāktais reformu process ir bijis gauss un nevienmērīgs. Mēs apzināmies tos spēkus, kas apgrūtina reformu procesu, tomēr mēs nedrīkstam apstāties un piekāpties.

ANO pārvaldības sistēmas reforma ir vitāli svarīga. Es jau pieminēju būtisko nepieciešamību panākt visaptverošu risinājumu dažādu starptautisko partneru operatīvai sadarbībai. Tieši tāpat ir nepieciešams panākt sistēmisku saskaņotību starp dažādiem ANO fondiem un programmām. Palīdzības sniegšanai ir jābūt koncentrētai un iedarbīgai. Mums jāfokusējas uz tiem, kuru vajadzības ir vislielākās. Ar nepacietību gaidām, kādi rezultāti būs brīvprātīgajai pilotprogrammai 'Viena ANO' ('One UN'), kas patlaban norit astoņās valstīs.

Jaunās Cilvēktiesību padomes pirmsākumi saistījās ar zināmām bažām. Tomēr uzskatām, ka pēc šī gada sākumā pieņemtiem svarīgiem lēmumiem par šīs padomes struktūru dalībvalstis spēs pilnībā īstenot Cilvēktiesību padomes potenciālu. Mums ir jāpierāda, ka esam gatavi pildīt vienu no saviem pamatuzdevumiem – cilvēktiesību aizstāvību. Padomes rīcībā nu ir nepieciešamie instrumenti. Taču to izmantošana būs atkarīga no padomes locekļiem. Tieši no viņiem būs atkarīgs tas, vai ANO arī turpmāk tiks uztverta kā organizācija, kas vēlas un ir spējīga sekmēt aizvien plašāku cilvēktiesību ievērošanu. Cilvēktiesību veicināšana ir allaž bijusi viena no Latvijas augstākajām prioritātēm un, ņemot vērā šīs saistības, esam pieņēmuši lēmumu izvirzīt Latvijas kandidatūru 2014. gada Padomes vēlēšanām.

Neviena cita reforma nebūs tik grūta, bet reizē arī – tik svarīga, kā Drošības padomes reforma. Drošības padomes kontā ir daudzi sasniegumi. Tomēr arī mēs pievienojamies izplatītajam viedoklim, ka šīs padomes sastāvs un darba metodes būtu jāpieskaņo mūsdienu realitātēm. Vairākkārt esam uzsvēruši argumentus, kas mums liek atbalstīt G4 reformas modeli, kuru aizstāv Brazīlija, Vācija, Indija un Japāna. Uzskatām, ka tas ir labākais no patlaban piedāvātajiem modeļiem. Šajā sakarā mēs atbalstām starpvaldību sarunu uzsākšanu, kas iecerēta šīs sesijas laikā, un ceram uz tās drīziem, pozitīviem iznākumiem.

Prezidenta kungs!

Šodien ANO kā vienīgā reālā universālā dialoga foruma nozīme ir būtiskāka nekā jebkad. Turklāt neaizmirsīsim, ka ANO ir arī vienīgais reālais universālas rīcības forums. Tas ir forums, kurā sava balss ir visām valstīm – gan lielajām, gan mazajām. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka šajā forumā katrai valstij ir savas saistības. Latvija cer uz panākumiem bagātu ANO Ģenerālās asamblejas 62. sesiju!

Paldies, Prezidenta kungs!