Laikraksta "Hospodāržskē Novini" pielikums Nr. 3 2005. marts.

02.12.2014. 19:09

Laikraksta "Hospodāržskē Novini" pielikums Nr. 3,  2005. gada marts

EXPORTER

Eksports uz Latviju pārsniedz 100 miljonus dolāru

 Čehi gūst panākumus

Tirdzniecības iespēju ir daudz, enerģētikā, transportā, pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē

No Latvijas vēsturisko vietu apmeklējuma kooperatīva GALAXIT priekšsēdētājs Milans Snižeks atveda ne tikai skaistas atmiņas, bet arī labu ideju. Ievēroja, ka pa autoceļiem šeit braukā galvenokārt kravas automobiļi ar vecam virsbūvēm. "Mūsu kooperatīvs izgatavo konstruktīvi modernākas un vieglākas kravas automobiļu virsbūves, un tad mēs nolēmām izpētīt tirgu. Mūsu priekšlikumu, pārdot mūsu komponentus kravas virsbūvju izgatavošanai, mēs konsultējām ar Czech Trade pārstāvi un tirdzniecības padomnieku Rīgā. Un nonācām pie slēdziena, ka iespējas darboties šeit ir," atceras Milans Snižeks.

Nebija runa tikai par Latvijas tirgu, drīzāk jau par Krievijas tirgu un sadarbību ar Latvijas firmu FERRUS, kuras uzņēmējdarbības virziens ir modernizētu kravas automobiļu ZIL izgatavošana un montāža.

"Kad Rīgā notika Krievijas dienas, kurās piedalījās arī Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, mums bija izdevība nodemonstrēt kravas virsbūves prototipu uz ZIL bāzes un tas tika ļoti pozitīvi novērtēts," stāsta Milans Snižeks par pretimnākošu uzņemšanu privātuzņēmēju aprindās.

"Mums vēl jāatrisina administratīvas problēmas, piemēram, atļauja ekspluatēt mūsu virsbūves uz valsts ceļiem un arī ārpus muitas barjeru jautājuma grūtie risinājumi," piebilst Galaxita priekšsēdētājs. Pagājušajā gadā dienas gaismu ieraudzīja pirmā eksporta kravas automašīna, ko ražoja apvienība ZIL, firmas Ferrus un Galaxit ar nosaukumu ZIL & Ferrus 4362 "BIČOK" (Bullītis). 

Šis piemērs norāda, ka neskatoties uz to, ka Latvija ir neliels tirgus, bet pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, ir kā galveno tirdzniecības ceļu krustojums un atspēriena tiltiņš uz Krievijas tirgu un citiem Baltijas reģioniem. Visa teritorija ap Baltijas jūru, iekļaujot Baltijas valstis, Poliju, Vāciju un lielu Krievijas daļu, ir ļoti nozīmīgs patērētāju tirgus ar 110 miljoniem iedzīvotāju.

Eksportētājiem vajadzētu ievērot Latviju arī tā iemesla dēļ, ka Čehu izstrādājumiem šeit tradicionāli ir vienmēr bijusi laba slava. Un vēl vairāk, pozitīva makroekonomiska attīstība pakāpeniski uzlabo Latvijas firmu stāvokli un ir paredzams, ka palielināsies investīcijas viņu attīstībā. Arī valsts cenšas izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības atmosfēru kā pašmāju, tā arī ārzemju firmām. Latvija var lepoties ar kvalificētu darbaspēku un stabilu valūtu.

Uzņēmējiem izdevīga ir arī labā satiksmes infrastruktūra, bez tam vēl var izmantot trīs lielas jūras ostas- Rīgu, Ventspili un Liepāju. Šai Baltijas valstij ir arī sevišķas ekonomiskās zonas.

"Noteikti jāievēro iespēja izmantot šādu zonu neaizsalstošajā Liepājas ostā, kura ilgus gadus bija nepieejama, kā zemūdeņu bāze. Pašlaik ir kļuvusi par jūras tranzīta punktu," vērš uzmanību Ladislavs Kubizņaks, Czech Trade Rīgas nodaļas vadītājs. Turpmākajos gados ostu nozīme noteikti pieaugs, jo desmit gadu laikā ievērojami pieaugs apmaiņas tirdzniecība starp valstīm, kuru krastus apskalo Baltijas jūra.

Latvija piedāvā veselu rindu eksporta iespēju 

"Perspektīvas ir tādas nozares, kā tranzīta pārvadājumi, kokmateriālu ieguve un apstrāde, pārtikas un tekstila rūpniecība. Ļoti ātri aug arī citas nozares, piemēram, ķīmiskā un mašīnbūves rūpniecība," uz iespējām norāda Ladislavs Kubizņaks. "Latvijā ir jūtama arī ievērojama nepieciešamība pēc ārzemju investīcijām, jaunām tehnoloģijām un novecojošo ražošanas iekārtu atjaunošanas," papildina ofisa šefs.

Ievērojamas iespējas eksportētājiem paver plaša Latvijas enerģētisko iekārtu rekonstrukcija. Savu vietu šeit atradīs gan veselu tehnoloģiju piegādātāji, gan arī atsevišķu agregātu jeb iekārtu ražotāji. Ir pieprasīts plašs ražošanas , sadales un enerģijas piegādes sortiments. "Iespējas Čehijas ražotājiem ir enerģētikā, mazu ūdens elektrostaciju un ģeneratoru būvē, "apstiprina Ivo Losmans. Kā veiksmīgas firmas piemērs var būt MAVELS no Benešovas, kurš ir Baltijā, it sevišķi Latvijā, pārdevis 27 ūdens turbīnas.

"Iespējas eksportētājiem un investoriem ir arī infrastruktūras veidošanā. Ir ieplānota nolaisto autoceļu un dzelzceļu tīkla modernizācija, kas prasīs milzīgus līdzekļus. Ņemot vērā to , ka Baltija vēl nav pietiekoši atbilstošā līmenī savienota ar Eiropu, ir ieplānota moderna autoceļa Tallina- Rīga- Kauņa- Varšava būve (t.s. via Baltika). Un pa to pašu trasi arī moderna dzelzceļa būve (Rail Baltika). Jau tagad tiek būvēti autoceļa posmi no ES fondiem, un nav iemeslu, kāpēc tas nevarētu būt arī turpmāk," norāda uz citu iespēju Ivo Losmans. Ir ieplānota tramvaju un vilcienu, kā arī citu satiksmes līdzekļu parka modernizācija.

Nākošais izaicinājums ir celtniecības bums. To, kopā ar citām firmām, veiksmīgi izmantoja apvienība MORFICO no Morāvijas, kura savu produkciju liek lietā vietējā tirgū. Šajā sezonā apkārt Rīgai tiks uzceltas apmēram četri simti ģimenes mājiņu.

Latvijas tirdzniecības firmu reģistrā ir 39 Latvijas- Čehijas kopfirmas. Šeit ir runa pārsvarā par mazām firmām, visbiežāk ar veikalniecisku profilu, tāpat arī pārtikas jeb izklaides rūpniecībā, visas šobrīd ir aktīvas. Tieši šādas ekonomiskas sadarbības kopfirmu forma ir abpusēji novērtēta kā optimāla un nākotnē perspektīva.

Piemēram, Zlīnas apvienībai DEKONT ir izdevies kopā ar latviešu partneriem realizēt divus projektus sakarā ar Latvijā lielākās atkritumu izgāztuves rekultivāciju. Tā atrodas 12 kilometrus no Rīgas, vietā ar romantisku nosaukumu- Getliņi. Šeit gadā tiek novietoti vairāk kā miljons tonnu atkritumu, un tās platība ir 35 hektāri.

Dinamiski pieaugošais Čehijas eksports, kurš pagājušajā gadā pirmo reizi pārsniedza 100 miljonus dolāru, un izvedamo produktu arvien plašākais spektrs nozīmē, ka Čehijas firmas pēc ES paplašināšanas, sāk arvien nopietnāk izmantot piedāvātās iespējas. "Čehu uzņēmumiem veicās, piemēram, vairāku Latvijas alus darītavu atjaunošanā. Čehu firmām ir ļoti izcili panākumi mazu enerģijas avotu celtniecībā," apgalvo Ladislavs Kubizņaks.

Pēdējā laikā palielinās automobiļu ŠKODA pārdošana. Rīgas taksometru parks pērk Škoda Superb, nomainot ar to Mersedesus. Populāra ir arī Fabija.

Čehija gūst panākumus ar plaša patēriņa produktiem, kā sanitārās, sadzīves ķīmijas un virtuves preces. Visur ir nopērkami izstrādājumi no Teskomas. Veikalos var nopirkt alu Budvar, Krušovice, Staropramen un Starobrno.Supermārketā var nopirkt saldumus Carla Dvūr Krālovē, un prestižajā tirdzniecības namā MC-2 latvieši var pasūtīt klavieres Petroff-Hradec Krālovē. Latviešu sievietes nēsā bižutēriju AG Plus Jablonec nad Nisou. Nedrīkst aizmirst arī ČSA vietu gaisa transporta tirgū.

Dabīgi, ka ar Latvijas iestāšanos ES uz šo valsti dodas arī Rietumeiropas firmas , un ne tikai no ziemeļiem, bet arī, piemēram, no Spānijas. Un ar to pakāpeniski šajā valstī saasinās konkurence.

Tulkoja : V. Strautmanis