Žurnāls tiek izdots kopš 2011.gada maija. Tas ir analītisks izdevums, kurā savu ekspertīzi Eiropas Savienības jautājumos sniedz ES politikas pētnieki un speciālisti. Žurnāls iznāk divas reizes gadā gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Katrs no tā numuriem ir veltīts kādai no ES aktuālajām tēmām. Papildus galvenajai tēmai žurnālā lasāma arī informācija par ES aktualitātēm, intervijas ar cilvēkiem, kuri veido un ietekmē Eiropas politiskos procesus, kā arī pētījumu kopsavilkumi par svarīgām ES tēmām.

Žurnāla mērķis ir veicināt diskusiju sabiedrībā par ES jautājumiem un uzlabot Latvijas nacionālās spējas Eiropas Savienības rīcībpolitiku izstrādē. Tā zinātniskā redaktore ir Žaneta Ozoliņa, redkolēģijas sastāvā ir pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā, Latvijas Politologu biedrības, Saeimas Eiropas lietu komisijas, Eiropas Kustības Latvijā un Latvijas Universitātes. Projektu īsteno Latvijas Politologu biedrība.

Žurnāls drukātā formātā pieejams visos Eiropas Savienības informācijas punktos (ESIP) un Europe Direct informācijas centros Latvijā.

Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurs 2021/2 ir veltīts migrācijas tēmai. Tā ir apskatīta no netradicionāliem aspektiem, paplašinot izpratni par tādiem migrācijas veidiem kā klimata pārmaiņu izraisītām cilvēku plūsmām un remigrāciju. Rakstos meklēti  kompleksi un visaptveroši risinājumi šīs globālās problēmas seku mazināšanai.

Žurnāla vāks 2021

Eiropas stratēģiskā autonomija ir viena no tām aktualitātēm, par kurām šķēpus lauž dalībvalstu politiķi un eksperti. Pieaugošā spriedze ES un Ķīnas attiecībās, saspīlējums starp Briseli un Maskavu, Eiropas līderu intereses drošības un aizsardzības jomā - tie ir tikai daži jautājumi, par kuriem diskutē jaunākā žurnāla "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" autori. 

Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” 2020. gada trešajā numurā iekļauti raksti, kuri analizē valsts tēla, publiskās diplomātijas un maigās varas attiecības. Par pieredzi savu valstu simtgades svinību organizēšanā un galvenajiem secinājumiem dalās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas speciālisti.   

2020. gada žurnāla otrais numurs atšķiras no citiem. Tajā apkopotas esejas, kuras tapušas Latvijas jauno politisko līderu meistarklašu noslēgumā. Tās var uzskatīt par pienesumu šobrīd Eiropā notiekošajai diskusijai par ES nākotni, kura daudz plašākas un konkrētākas aprises iegūs šī gada rudenī, kad sāksies šai tēmai veltīta divu gadu konference.

Žurnāla "Latvijas intereses ES"  2020. gada 1. numurs, kurš veltīts šī brīža aktualitātēm. No ES prioritātēm, daudzgadu budžeta, tiesiskuma, dezinformācijas, reģionalizācijas un aizsardzības jautājumiem, līdz EK pasākumiem cīņai pret Covid-19 un iniciatīvām ekonomikas atjaunošanai - šādi ir galvenie izdevuma tematiskie loki. 

 Žurnāla "Latvijas intereses ES"  2019. gada 2. numura galvenā tēma ir Baltijas valstu sadarbība dažādās jomās. Autori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas analizē Baltijas valstu attiecības Eiropas Savienības politiku kontekstā. 

Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” 2019. gada pirmais numurs veltīts Latvijas 15 gadiem Eiropas Savienībā un Eiropas nākotnei. Žurnālā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs analizē Latvijas ārpolitikas izaicinājumus un riskus. Lasāms arī apjomīgais pētījums “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi”, kura autori ir Latvijas Politologu biedrības un Eiropas Politikas pētījumu institūta pētnieki Inna Šteinbuka, Žaneta Ozoliņa, Daunis Auers un Aldis Austers. Tāpat lasītājiem ir iespēja iepazīties ar dažādiem viedokļiem, kas atspoguļo savu specifisko skatījumu uz Eiropas Savienības nākotni. Savukārt izdevumu noslēdz Inas Strazdiņas intervija ar Andri Piebalgu. 

 Žurnāla 2018. gada otrais numurs ir veltīts Eiropas Savienības dažādiem partneriem un to savstarpējām attiecībām. Lasītajiem ir iespēja iepazīties gan ar dažādu starptautisko organizāciju mijiedarbības formātiem, kā, piemēram, EDSO, NATO, Eirāzijas Ekonomisko Savienību un organizācijām Āzijā. Uzmanība veltīta tādām valstīm, kā ASV, Kanāda, Krievija, Ķīna un Indija.