Piektdien, 2026. gada 9. janvārī, Beļģijā, Briselē, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atbalstīt ES-Mercosur brīvās tirdzniecības nolīguma un Partnerības nolīguma parakstīšanu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ES vārdā tos parakstīs pirmdien, 12. janvārī, Paragvajā. Par ES-Mercosur Partnerības nolīguma ratifikāciju lems ES valstu nacionālie parlamenti.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Šodien ES ir panākusi vēsturisku vienošanos, dodot “zaļo gaismu” ES-Mercosur nolīguma parakstīšanai. Nolīgums ir stratēģiska partnerība ar Latīņamerikas valstīm, kas veicinās Eiropas un Latvijas eksportu jaunos tirgos un jaunu darbavietu izveidi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks izveidota pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona – tā aptvers teju ceturto daļu no globālā IKP, radīs vairāk nekā 700 miljonu lielu patērētāju tirgu ES un Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā un Urugvajā ar lielu ekonomisko potenciālu. Savukārt ES uzņēmumiem nolīgums ik gadu ļaus ietaupīt 4 miljardus eiro muitas nodokļos – tiks atcelti importa tarifi 91 % ES produktu Mercosur valstīs.”
Pateicoties nolīgumam ES ikgadējais eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39 %. Tāpat ES-Mercosur nolīgums Eiropā ļaus radīt vairāk nekā 440 000 darbavietas.
B. Braže arī uzsvēra, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli uzskatāmi demonstrē pozitīvo ietekmi. Piemēram, kopš ES brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošanas, eksports uz Korejas Republiku pieauga gandrīz desmitkārtīgi (kopš 2011. gada), uz Kanādu – par 166 % (kopš 2017. gada) un uz Japānu – par 49 % (kopš 2019. gada).
IEGUVUMI LATVIJAS UZŅĒMUMIEM
- Ienākšanu Dienvidamerikas tirgū sekmēs zemākas vai pilnībā atceltas muitas nodevas un vienkāršākas muitas procedūras. Piemēram, ES šis nolīgums paredz muitas tarifu atcelšanu vai būtisku samazinājumu rūpniecības precēm, IKT produktiem un automobiļiem (tarifs šobrīd 14-20% un 35%), un pārtikas produktiem un dzērieniem (tarifi šobrīd 10-55%).
- Nolīgums paredz zemākus tarifus galvenajiem Latvijas eksporta produktiem – mašīnām, elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem, ķīmiskajām vielām, farmācijas un pārtikas produktiem, kā arī vienkāršākas muitas procedūras.
- Nolīgums Latvijas uzņēmējiem ļaus iesaistīties globālajās piegāžu ķēdēs, sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu partneriem, kuri jau eksportē uz šo reģionu. Mercosur valstis arī atvērs savus publisko iepirkumu tirgus un samazinās šķēršļus telekomunikāciju, transporta un finanšu pakalpojumu sektoros.
- Uzlabotie digitālās tirdzniecības noteikumi ļaus Latvijas IT nozarei paplašināties Mercosur tirgū. Savukārt, Latvijas uzņēmumi, kas jau darbojas Brazīlijas tirgū, gūs labumu no pakalpojumu sektora atvēršanas, tarifu atcelšanas mašīnām un elektronikā u.tml.
- Nolīgums paredz īpašus risinājumus mazo un vidējo komersantu iesaistei tirdzniecībā.
Ministre uzsver, ka ārlietu dienests turpinās izmantot tā rīcībā esošos instrumentus Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai – atbalsts uzņēmējiem to atpazīstamības veicināšanā, ārējo tirgu apgūšanā un ārvalstu investīciju un partneru piesaistē ir viena no ārlietu dienestu prioritātēm.
Papildu informācija
- 2024. gada 6. decembrī (pēc 25 gadus ilgušām sarunām) tika panākta politiskā vienošanās par ES un Mercosur Brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu noslēgšanu.
- Mercosur (Mercado Común del Sur) jeb Dienvidu kopējais tirgus ir vadošais tirdzniecības bloks Dienvidamerikā, un patlaban pilntiesīgas Mercosur dalībvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja.
- Nolīgums ietver sabalansētu aizsardzību ES lauksaimniecības nozares jūtīgo produktu kategorijām (piemēram, liellopu gaļai, etanolam, medum, cukuram, mājputnu gaļai u.c.), gadījumos, ja importa pieaugums no Mercosur valstīm radītu būtisku kaitējumu ES ražotājiem. Lai nodrošinātu nolīgumā ietverto aizsardzību ES lauksaimniecības nozares jūtīgo produktu kategorijām, EK ierosināja Regulu, kurā noteiktas procedūras divpusēju aizsardzības pasākumu savlaicīgai un efektīvai īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. EK pastāvīgi sekos līdzi tirgus tendencēm attiecībā uz jūtīgo lauksaimniecības produktu importu.
- ES ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES atbildība, EK izstrādājot tiesību aktus. tirdzniecības jautājumos, vedot sarunas un slēdzot starptautiskus tirdzniecības nolīgumus.
- Fakti, statistika u.c. par Mercosur vienošanos
- ES Kopējā tirdzniecības politika
- Baiba Braže: ES jāizmanto visas iespējas un jebkurš instruments, lai samazinātu ienākumus Krievijas budžetā, vienlaikus aizsargājot ES uzņēmējus
