Flickr
2026. gada 15. aprīlī ārlietu ministre Baiba Braže ar uzņēmēju organizācijām un nozaru ministrijas pārstāvjiem pārrunāja ārlietu dienesta atbalstu uzņēmējiem jauno ES brīvo tirdzniecību nolīgumu kontekstā. Tāpat ārlietu ministre izcēla tirdzniecību nolīgumu sniegtās iespējas un ieguvumus Latvijas uzņēmumiem.
“Brīvās tirdzniecības līgumi šodien ir ne tikai ekonomikas, bet arī drošības instruments – tie palīdz Eiropai būt elastīgākai un mazāk atkarīgai,” diskusijā uzsvēra ārlietu ministre. Tādēļ ES mērķtiecīgi paplašina savu brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu, lai mazinātu ārējo ekonomisko satricinājumu ietekmi, nodrošinātu stabilas un noturīgas piegāžu ķēdes, kā arī aizsargātu stratēģiski svarīgas ES tautsaimniecības nozares.
No 2026. gada 1. maija tiks uzsākta ES–Mercosur (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja) tirdzniecības nolīguma ar piemērošana. Eiropas Komisija 2025. gadā noslēdza tirdzniecības sarunas ar Meksiku un Indonēziju, bet 2026. gada sākumā ar Indiju un Austrāliju. Tāpat Eiropas Komisija turpina sarunas par tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu ar Filipīnām, Taizemi, Malaiziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
ES–Mercosur nolīgums pavērs jaunas iespējas Latvijas eksportētājiem, paredzot vienkāršotas muitas procedūras un pakāpenisku tarifu samazinājumu galvenajiem Latvijas eksporta produktiem – rūpniecības precēm, IKT produktiem (tarifs šobrīd 14–20 %), kā arī pārtikas produktiem un dzērieniem (tarifi šobrīd 10-55 %).
Savukārt ES–Meksikas Modernizētais globālais nolīgums vēl vairāk atvieglos ES eksportu uz Meksiku, nosakot zemākus tarifus, jo īpaši lauksaimniecības produktiem. Modernizētais nolīgums aizstās pašreizējo Globālo nolīgumu, un paredzēts, ka tā parakstīšana notiks 2026. gada maija pirmajā pusē.
Papildu stratēģisks ieguvums ES un Latvijas uzņēmumiem ir panāktās vienošanās ar Indiju un Austrāliju. Nolīgums ar Austrāliju paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā tiks atcelti 97,6 % no Austrālijas piemērotajiem tarifiem ES precēm. Vislielāko ieguvumu tas nodrošinās uzņēmumiem, kas eksportē rūpniecības preces, tostarp ķīmiskās vielas, koksnes izstrādājumus un mehāniskās iekārtas.
ES–Indijas nolīgums izveidos brīvās tirdzniecības zonu ar aptuveni 2 miljardiem patērētāju un būtiski atvērs Indijas tirgu ES uzņēmumiem. Vislielākos ieguvumus gūs pārtikas un lauksaimniecības nozare (vidējais tarifs šobrīd ~36 %), kā arī ķīmijas (tarifs šobrīd 22 %), farmācijas (tarifs šobrīd 11 %), medicīnas ierīču, aviācijas un automobiļu nozaru eksportētāji.
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets”, A/S Grindeks, kā arī pārstāvji no Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.
