Latvijai prioritāri Eiropas Savienības jautājumi 2019. gadā

24.10.2019. 14:55

2019. gadā sākas jauns institucionālais cikls – maijā tika ievēlēts jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, gada nogalē darbu sāk jaunā Eiropas Komisija U. fon der Leienas vadībā, ka arī jaunais Eiropas Padomes priekšsēdētājs Š. Mišels. 2019. gada 20.-21. jūnija Eiropadomē tika apstiprināta ES stratēģiskā programma 2019.-2024.gadam. Tajā ietverti četri galvenie virzieni:

  • Pilsoņu un brīvību aizsardzība;
  • Ekonomiskās bāzes attīstīšana: Eiropas nākotnes modelis;
  • Klimata neitrālas, zaļākas, taisnīgākas un iekļaujošākas nākotnes veidošana;
  • Eiropas interešu un vērtību veicināšana pasaulē.

Latvija atbalsta šos prioritāros virzienus un uzsver, ka katras ES politikas pamatā jābūt konverģencei, vienotībai un noturībai.

1.      Brexit

Latvijas interesēs ir sakārtots Apvienotās Karalistes izstāšanās process no ES. Vienlaikus, notiek sagatavošanās pasākumi dažādiem izstāšanās scenārijiem. Latvijai ir būtiski, lai tiktu nodrošinātas Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības, kā arī Apvienotā Karaliste pildītu savas finansiālās saistības pret ES.

2.      ES daudzgadu budžets

Latvijai ir svarīgi savlaicīgi panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, lai laicīgi uzsāktu jaunā perioda programmu plānošanu un ieviešanu. Latvija turpina aizstāvēt savas intereses, īpaši aizstāv Kohēzijas politiku un tās finansēšanu atbilstošā apjomā, kā arī aktīvi strādā, lai nodrošinātu spēcīgu un mūsdienu izaicinājumiem piemērotu Kopējo lauksaimniecības politiku ar atbilstošu finansējumu.

3.      Vienotais tirgus un tā digitalizācija

ES Vienotais tirgus ir augsta Latvijas prioritāte, kur aktīvi iestājamies par ambiciozu un maksimāli harmonizētu likumdošanu, kā arī atlikušo šķēršļu un barjeru likvidēšanu, īpaši pakalpojumu jomā. Latvijai ir svarīgi pabeigt darbu pie atlikušajiem Digitālā vienotā tirgus stratēģijas priekšlikumiem, kā arī turpināt darbu pie Kiberdrošības pakotnes priekšlikumiem. Ir jāveicina industrijas un pārvaldes digitālā transformācija, t.sk. mākslīgā intelekta tehnoloģiju vēl plašāka izmantošana. Latvija pilnībā atbalsta ES sociālās dimensijas pilnveidi, līdz ar to ir svarīgi rast sabalansētus kompromisus un noslēgt darbu pie aktuālajiem tiesību aktiem.

4.      Dezinformācijas novēršana

ES līmenī būtiski turpināt stiprināt ES mediju vides izturētspēju, īstenojot konkrētus pasākumus dezinformācijas izplatības tiešsaistē novēršanai.

5.      Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku

Jāturpina darbs pie Enerģētikas savienības ieviešanas un enerģētikas vienotā tirgus padziļināšanas. Jāstrādā pie Parīzes nolīguma ietvaros iesniegtās ES apņemšanās īstenošanas.

6.      Dziļāka un taisnīgāka Ekonomikas un monetārā savienība (EMS)

Latvija kopumā atbalsta EMS padziļināšanu un stiprināšanu, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Atbalstām Eiropas Komisijas Rīcības plānā ietvertos pasākumus Kapitāla tirgu savienības izveidei. Būtiski, lai no Kapitāla tirgus savienības iegūtu visas ES dalībvalstis.

7.      ES - spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece

Drošības un aizsardzības sadarbībā jāturpina darbs militārās mobilitātes sekmēšanā ES teritorijā, PESCO īstenošanā, kā arī cīņa pret hibrīdajiem draudiem un kiberuzbrukumiem, tostarp sadarbojoties ar NATO un īstenojot jau definētos ES–NATO sadarbības priekšlikumus šajā jomā. Līdztekus aizsardzības spēju attīstībai būtiski ir attīstīt ES civilās spējas.

Jāturpina ES Kaimiņu politikas īstenošana. ES jāturpina aktīva iesaiste Centrālāzijas reģionā.  Kā galvenie jaunās ES stratēģijas Centrālāzijai elementi jāsaglabā ekonomiskā attīstība, drošība, laba pārvaldība, izglītība.

Ir svarīgi turpināt veiksmīgo sadarbību ar nozīmīgāko ES stratēģisko partneri - ASV, tostarp drošības un enerģētikas jautājumos. Tāpat ES jāturpina pozitīvi attīstīt un stiprināt attiecības ar Kanādu.

ES-Krievijas attiecībās jāturpina “divu ceļu politika”- ierobežojošie pasākumi iepretim dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Šai pieejai jāsaglabājas līdz Minskas vienošanās pilnīgai izpildei. ES jāturpina uzturēt vienotu, principiālu un konsekventu nostāju Krimas aneksijas neatzīšanas jautājumā.

ES jāiesaistās PTO modernizēšanas procesos, kā arī jāturpina aktīvi darboties pie jaunu eksporta tirgu atvēršanas un apgūšanas, slēdzot līdzsvarotus brīvās tirdzniecības nolīgumus.