Latvijas ieguldījums NATO

25.07.2019. 14:16

sabiedribas drosiba

Kopš iestāšanās NATO Latvija bauda iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas, taču dalība aliansē nozīmē arī nopietnas saistības. Latvijai ir pastāvīgi jāsniedz nozīmīgs ieguldījums kopīgajos NATO centienos:

·         Politiski. Latvija uzskata NATO par Eiropas drošības neatņemamu elementu. Latvija piedalās ar ekspertīzi regulārās un ārkārtējās politiskās, diplomātiskās un militārās konsultācijās NATO, tai skaitā samitos. Tāpat kopš pievienošanās NATO Latvija ir uzņēmusies atbildību arī organizēt NATO pasākumus Rīgā, piemēram, NATO samitu 2006. gadā un NATO Parlamentāro asambleju 2010. gadā, kā arī vairākas darba līmeņa sanāksmes. Plānots, ka 2021. gadā Latvijā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme.

·         Praktiski. Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanā. Tāpat Latvija attīsta savus Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī kopīgās militārās mācībās sadarbojas ar citām NATO dalībvalstīm.

·         Finansiāli. Latvija veic iemaksas NATO budžetā. Vienlaikus, ievērojot arī NATO saistības, kopš 2018. gada Latvija ir palielinājusi ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no IKP.

·         Spēju attīstīšana. Latvija mērķtiecīgi attīsta militārās un civilās spējas noteiktās jomās, kas ir svarīgas visai aliansei, piemēram, stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu (Joint Terminal Attack Controller) sagatavošana Latvijas dalībai NATO misijās un operācijās.

·         Publiskā diplomātija. 2014. gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas nodarbojas ar NATO publiskās diplomātijas veicināšanu, lai vairotu zināšanas un izglītotu sabiedrību par NATO nozīmi un darbību, kā arī lai cīnītos ar nepatiesas informācijas izplatību par NATO un tās misijām.

Latvija sniedz ieguldījumu alianses operācijās un misijās, kopīgi ar partneriem sekmējot mieru un drošību arī ārpus NATO dalībvalstīm.  Šobrīd Latvija piedalās NATO apmācību misijā Afganistānā Resolute Support, kas 2015. gada sākumā nomainīja ISAF militāro operāciju Afganistānā.

Ar plašāku informāciju par Latvijas dalību starptautiskajās misijās un operācijās var iepazīties šeit.

Kopīgas alianses bruņoto spēku mācības

Kopš iestāšanās NATO Latvija regulāri piedalās dažādās alianses kopīgās bruņoto spēku mācībās ārvalstīs, kā arī militārās mācības tiek rīkotas Latvijas teritorijā.  Dalība šādās mācībās ļauj attīstīt nepieciešamo Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību, kā arī sniedz iespēju NATO dalībvalstīm labāk iepazīt citai citas kaujas spējas, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. 2019. gada maijā Latvijā norisinājās starptautiskās militārās mācības “Summer Shield XVI”, kurās piedalījās gandrīz tūkstotis karavīru no Albānijas, Čehijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Vācijas. Mācības „Summer Shield” Latvijā notiek jau kopš 2004.gada. Savukārt 2019. gada jūnijā Latvijā notika starptautisko mācību “Baltops 2019” sauszemes operācijas aktīvā fāze. Latvija mācībās “Baltops” piedalās kopš 1996.gada. Jāatzīmē 2018. gadā notikušās lielākās Latvijas rīkotās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas “Namejs 2018”. Šajās mācībās piedalījās 10 tūkstoši dalībnieku no Latvijas, Albānijas, ASV, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Mācībās tika īstenoti ne tikai militāri manevri, bet arī pārbaudīta bruņoto spēku un civilo institūciju sadarbība. Papildus tam 2018. gadā  Latvijas Nacionālie bruņotie spēki iesaistījās arī pēdējos gados lielākajās NATO kolektīvās aizsardzības mācībās “Trident Juncture 2018”, kas galvenokārt norisinājās Norvēģijas teritorijā.  

 Latvijas ieguvumi no dalības NATO

Dalība NATO Latvijai sniedz virkni ieguvumu dažādās jomās. Politiski Latvijas diplomātiem, ierēdņiem un militārpersonām ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā visaugstākajā līmenī, kas tieši ietekmē Latvijas drošību.

No nacionālās un reģionālās drošības aspekta Latvijas interesēs ir veicināt turpmākus alianses kolektīvās aizsardzības praktiskos pasākumus reģionā. NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija un NATO kaujas grupu izvietojums, kā arī NATO Spēku integrācijas  vienības izvietošana Latvijā ir redzamākie NATO klātbūtnes un sabiedroto sniegtā atbalsta apliecinājumi. Latvijai ir svarīga NATO infrastruktūras, piemēram, Lielvārdes Gaisa spēku bāzes un Ādažu militārās bāzes attīstība. Tāpat militārās mācības reģionā kalpo arī kā spēcīgs apliecinājums sabiedroto solidaritātei. Sabiedroto militārās klātbūtnes un reaģēšanas spēju nostiprināšanas kontekstā būtiska ir Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidošana Latvijā 2019. gada 8.martā, īstenojot NATO Briseles samitā apstiprināto iniciatīvu. Štābs izveidots, cieši sadarbojoties štāba vadošajām valstīm – Latvijai, Dānijai un Igaunijai.

Alianses un partnervalstu aizsardzības un civilo institūciju sadarbības pilnveidošanai, pārbaudot koordināciju sabiedroto spēku uzņemšanā, lai risinātu krīzi vai konfliktsituāciju, nozīmīgas ir mācības uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanas ietvaros.  Kopš 2009. gada Baltijas valstīs šādas mācības (Baltic Host) tiek rīkotas regulāri.

Lai pārbaudītu dalībvalstu spēju reaģēt kolektīvās aizsardzības krīzes situācijās un nodrošinātu krīžu vadību stratēģiskajā līmenī, NATO regulāri organizē krīzes vadības mācības CMX (Crisis Management Exercise), kurās piedalās arī partnervalstis Somija, Zviedrija, kā arī Eiropas Savienība. Latvija aktīvi piedalās šajās mācībās, tajā skaitā iesaistot arī Ministru kabinetu.

 NATO pamatdokumenti

Ziemeļatlantijas līgums (1949. gada 4. aprīlis)

NATO pamatdokuments ir Ziemeļatlantijas līgums (saukts arī par Vašingtonas līgumu), ar kura parakstīšanu tika izveidota Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO). Līgumu 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā (ASV) parakstīja 12 valstis. Latvija oficiāli noslēdza pievienošanās procesu līgumam 2004. gada 29. martā, kad Ministru prezidents iesniedza pievienošanās instrumentus ASV valsts sekretāram. Līguma oriģināls tiek glabāts ASV.

NATO Stratēģiskā koncepcija (2010)

NATO samitā Lisabonā 2010. gada novembrī tika apstiprināta jauna NATO Stratēģiskā koncepcija “Strategic Concept for the Defence and Security of the Members of the North Atlantic Treaty Organization”, kas nosaka NATO mērķus un uzdevumus turpmākajiem 10 gadiem. Uzsverot ciešo saikni starp alianses nācijām, Stratēģiskā koncepcija apstiprina sabiedroto savstarpējās saistības – kolektīvo aizsardzību kā galveno NATO uzdevumu. Vienlaikus koncepcija iezīmē vīziju alianses turpmākajai attīstībai: dalībvalstu aizsardzības spēju modernizēšana atbilstoši jauniem draudiem un izaicinājumiem 21. gadsimtā; NATO turpmāka pārveidošana ar mērķi veidot efektīvāku un spējīgāku aliansi; jaunu partnerību veidošana. Latvijai jaunās Stratēģiskās koncepcijas pieņemšana bija vēsturisks notikums. Tā bija pirmā reize, kad Latvija piedalījās NATO svarīgākā stratēģiskā dokumenta izstrādē, kas nosaka alianses nākotnes darbību (ar NATO Stratēģisko koncepciju iespējams iepazīties šeit).