Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējās attiecības

09.08.2019. 14:31

Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Latviju un Nīderlandi vieno kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem, un mūsu attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni.

  

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE  

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

Kopš 1938. gada Roterdamā tika nodibināts Latvijas ģenerālkonsulāts. Par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē kļuva Bruno Pavasars. Viņa darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš un Padomju okupācija.

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī.  Kopš 2018. gada 28.augusta Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Hoverts Jans Korneliss Beils de Vrū (Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe)

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:
1991. – 1994. Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)
1995. – 1996. Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā
1996. – 2000. Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)
2000. – 2004. Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)
2004. – 2008. Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)
2008. – 2012. Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)
2012. - 2015. Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool)
2015. - 2018. Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg)
Kopš 2018. gada 28. augusta Hoverts Jans Korneliss Beils de Vrū (Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2015. gada 9. septembra ir Ilze Rūse.

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:
1993. – 1997. Juris Kanels
1997. – 1999. Imants Lieģis
1999. – 2003. Kārlis Eihenbaums
2003. –2008. Baiba Braže
2008. –2010. Sanita Pavļuta-Deslandes
2010. - 2015. Māris Klišāns

Latvijai ir divi goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp), savukārt Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers).

  

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandi, kuras priekšsēdētāja ir Inese Voika (AP!).

 

 SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan stabili augsti divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. 2018. gadā Latvijas preču eksportā Nīderlande ieņēma 11. vietu, savukārt importā tā bija 8. pozīcijā. Pēdējos gados Nīderlande arī ieņem stabilu pozīciju Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju Top 5.

Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).

  

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES. Memorands nosaka abu pušu aizsardzības un militārās sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militārās sadarbības programmas īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā, piedalās NATO spēku integrācijas vienībā (NATO Force Integration Unit) Latvijā, kā arī atbalsta NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā. Latvija un Nīderlande ciešāk sadarbojas Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros, tostarp “Militārās mobilitātes” projektā.

  

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība aviācijas nozarē

Kopš 2008. gada 26. oktobra Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu. Tāpat uz Nīderlandes pilsētu Eindhovenu tiešos lidojumus veic aviosabiedrība “Wizz Air”.

Sadarbība tranzīta un loģistikas nozarē

Latvijai ir veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi transporta un loģistikas jomā. Visciešākā sadarbība Rīgas ostai ir izveidojusies ar Roterdamas ostu pateicoties regulāriem konteinerlīniju (Containerships, Unifeeder Container Service un Mann Line Multimodal) maršrutiem.

Tāpat kopš 2016.gada ir noorganizēti vairāki testa konteinervilcienu pārvadājumi starp Ķīnu un Latviju, tostarp kombinētā dzelzceļa-jūras maršrutā Urumči-Rīga-Roterdama. Latvija arī turpmāk ir ieinteresēta piedāvāt izmantot izdevīgo Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un infrastruktūru kravu pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju.

  

Pašvaldību un REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas:

Pašvaldība Nīderlandē Pašvaldība Latvijā Sadarbība
Binnenmaa Alūksnes novads Sadarbība starp Alūksnes un Binnenmaas  pašvaldībām aizsākusies 1997.gadā.
Oststelingverfa Ērgļu novads Sadarbība ar Oststelingverfas pašvaldību Nīderlandē aizsākusies 1995.gadā, kad tika parakstīts sadarbības līgums.
Hengelo Ogre novads

1993.gadā parakstīts Nodomu protokols par sadarbību vides jautājumos.

1996.gadā parakstīts sadarbības līgums, kas nosaka abu valstu pašvaldību sadarbību.

Amsterdama Rīga Sadarbība uzsākta 2003.gada 22.maijā. Sadarbību nosaka 2011.gada 12.maijā parakstītā Vienošanās par sadarbību starp Rīgas pilsētu un Amsterdamas pilsētu.
Raalte Talsu novads Sadarbības līgumu noslēgšana: 2011., 2008., 1993. gadā

Siguldai ir izveidojusies sadarbība ar Mērseni (Meersen) Eiropas pilsētu sadraudzības asociācijas „Douzelage” ietvaros.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Papildus, Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros.

 

KULTŪRA

Abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva, jo tā pamatojas uz kultūrvēsturiskajām saitēm un profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros. Sadarbība kultūrā norit šādās jomās: radošās industrijas, muzeji, mūzika, bibliotēkas, māksla, kino, teātris, kultūrizglītība.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts vadītāji
   
2018. gada 11-12.jūnijs Nīderlandes Karaļa Vilhelma-Aleksandra (Willem-Alexander)  valsts vizīte Latvijā
2006. gada 22.-24. maijs Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā
2005. gada 18.-19. janvāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē
Parlamenta priekšsēdētāji
2014. gada 16. marts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā
2006. gada 21. augusts Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2006. gada 16.-19. februāris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē
2004. gada 3.-5. jūnijs Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2001. gada 23.-26. septembris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē
Ministru prezidenti
2019.gada 17.-18.jūnijs Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Nīderlandē
2017.gada 26.-27.septembris Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Nīderlandē
2015. gada 21.-22. maijs Nīderlandes premjera Marka Rutes (Mark Rutte) dalība Austrumu partnerības samitā, Rīgā
2004. gada 26. aprīlis Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā
2001. gada 29. oktobris Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā
2000. gada 22.-24. oktobris Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē
1994. gada 14.-16. marts Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē
Ārlietu ministri
2015. gada 15. novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)
2015. gada 17. aprīlis Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Nīderlandes ārlietu ministru Bertu Kūndersu (Bert Koenders) Globālās kibertelpas konferences ietvaros Hāgā
2015. gada 3.-4. februāris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Tallinā. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)
2015. gada 3. februāris Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā
2013.gada 9.-10.oktobris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Divpusēja Nīderlandes ārlietu ministra Fransa Timmermansa (Frans Timmermans) tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču.
2012.gada 10.decembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2011.gada 9.-10.septembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2010.gada 21.novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2009. gada 12. oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā
2009. gada 26. aprīlis Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā
2009. gada 31. marts Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Nīderlandē, dalība Starptautiskajā Afganistānas konferencē
2008. gada 1.-2. oktobris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2007. gada 2.-3. oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.]
2006. gada 22.-24. maijs Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros
2005. gada 8. marts Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā
2003. gada 9. septembris Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā
2003. gada 10.-12. marts Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]
2001. gada 13. jūnijs Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē
1997. gada oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.]
1993. gada 15.-16. aprīlis Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā
1991. gada 11. februāris Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Nīderlandes Karaliste.

Svarīgas saites internetā

Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/

Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/

Parlamenta Senāts: http://www.tweedekamer.nl/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/

Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/menu/home/default.htm