Baltijas jūras valstu padome (BJVP)

27.12.2019. 14:25

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), dibināta 1992.gada 5.-6.martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Dānija, Igaunija, Islande, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī Eiropas Komisija. BJVP  novērotājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Baltkrievija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ukraina un Ungārija.

BJVP identificē politiskos mērķus (augsta līmeņa sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus BJVP noteikto ilgtermiņa prioritāšu jomās, kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos. Augsta līmeņa sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas un ekspertu grupu darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm.

Latvija ir BJVP dalībvalsts kopš tās dibināšanas 1992. gadā, ir konstruktīvs un pamanāms BJVP dalībnieks, kas aktīvi iesaistās BJVP sadarbības projektos un nozaru darba grupās. Līdz šim Latvija padomē ir prezidējusi trīs reizes: 2018.-2019.gadā, 2007.-2008.gadā un 1996.-1997.gadā.

No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam Latvija trešo reizi pildīja BJVP prezidējošās valsts pienākumus. Sadarbība Baltijas jūras reģionā ir svarīga Latvijas ārpolitikas prioritāte, un šīs sadarbības ietvaros BJVP pilda nozīmīgu starpvaldību sadarbības instrumenta funkciju. BJVP prezidentūra Latvijai deva iespēju uzraudzīt un virzīt starpvaldību sadarbību Baltijas jūras reģionā, noteikt reģiona praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu. Pildot BJVP prezidējošās valsts pienākumus, Latvija ievēroja Zviedrijas prezidentūras laikā iesāktās iniciatīvas, kā arī  fokusējās uz reģionam nozīmīgu un praktisku projektu īstenošanu Latvijai prioritārās jomās: 1) sabiedrības drošība; 2) ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas; 3) kultūras mantojums. Nozīmīgs darbs tika paveikts arī citos, ne mazāk svarīgos darba kārtības jautājumos.

Vairāk par Latvijas prezidentūru BJVP: https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/latvijas-prezidentura-baltijas-juras-valstu-padome/latvijas-prezidentura-bjvp 

2018.-2019.gada BJVP prezidentūras īstenošanā iesaistījās virkne Latvijas nozaru ministriju un to padotības iestāžu, savukārt koordinējošo lomu uzņēmās Ārlietu ministrija, vadot BJVP vecāko amatpersonu komiteju (VAK) sēdes un rīkojot prezidentūras noslēguma pasākumu – augsta līmeņa sanāksmi. Prezidentūras darbs tika īstenots ciešā sadarbībā ar BJVP pastāvīgo sekretariātu Stokholmā, kas sniedza tehnisko un organizatorisko atbalstu BJVP VAK priekšsēdētājam, ekspertu darba grupām, koordinēja un administrēja BJVP aktivitātes un finanšu plūsmu.

2019.gada 10.septembrī Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas virzīto informatīvo ziņojumu “Par īstenotajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem Latvijas prezidentūrā Baltijas jūras valstu padomē (BJVP) no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam”. Ziņojumā ietverts izvērsts pārskats par prezidentūrā paveikto un sasniegtajiem rezultātiem. Plašāka informācija pieejama Ministru kabineta mājas lapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475457&mode=mk&date=2019-09-10

Iepriekš Latvija padomē ir prezidējusi 2007.- 2008.gadā un 1996.-1997.gadā.

2019.gada 1.jūlijā BJVP prezidentūru pārņēma Dānija.