Ārlietu ministrs: ,,Diplomātiem jādara viss, lai neatkārtotos baisās Latvijas vēstures lappuses’’

14.06.2016. 15:31

Ārlietu ministrijā  14. jūnijā notika 1941. gada 14.jūnija deportācijas 75. gadadienai veltīts piemiņas pasākums Apsūdzība: Ārlietu dienesta darbinieks. 1941. gada 14. jūnijs.

‘’Šodien aprit 75. gadadiena kopš padomju deportāciju sākuma, kuru laikā starp daudziem tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika represēti arī Latvijas diplomāti. Viņu vienīgais noziegums bija cīņa par Latvijas valsts neatkarību, tās dibināšanu un Latvijas starptautisko atzīšanu de iure. Arī šodien Latvijas ārlietu dienestam un tās diplomātiem ir jādara viss, lai neatkārtotos šīs baisās Latvijas vēstures lappuses. Godināsim un neaizmirsīsim mūsu Latvijas ārlietu dienesta darbiniekus, kuri padomju varas represijās, pildot savus amata pienākumus, samaksāja ar visdārgāko – savu dzīvību,” uzrunājot klātesošos, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 

Ar pārdomām, atmiņām un pētniecības pieredzi dalījās Ārlietu ministrijas Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas vadītāja Iveta Šķinķe un vecākais referents, represētā diplomāta Paula Gailīša mazmazdēls Pauls Gailītis, kā arī sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Godinot represēto Ārlietu dienesta darbinieku piemiņu, Ārlietu ministrijā apskatāma īpaši šim notikumam sagatavota ekspozīcija - septiņu Latvijas ārlietu dienesta darbinieku aresta lietu oriģināli. Šobrīd apzināti kopumā 71 padomju varas represijās laika posmā no 1940. gada līdz 1949. gadam cietušie ārlietu dienesta darbinieki. Aresta iemesls visbiežāk bija politiska vai administratīva darbība, kas bija notikusi pirms okupācijas, un 14. jūnija arestos viņu apzīmējums bija „sociāli bīstami elementi”. Gan Ārlietu ministrijā strādājošiem, gan citiem interesentiem ir pieejami zinātniskie pētījumi par represijām, ir pieejamas deportēto atmiņas, bet šī izstāde ļauj skatīt ikdienā nepieejamus oriģinālos dokumentus – Latvijas Ārlietu dienesta darbinieku aresta lietas.

Padomju represīvās struktūras politiskās represijas sāka 1940. gadā, lai nepieļautu organizētu pretošanos un neitralizētu tos, kurus uzskatīja par PSRS okupācijas režīma pretiniekiem. Latvijas valsts amatpersonu un redzamāko politisko darbinieku, arī diplomātu aresti aizsākās jau 1940. gada jūlijā, pastiprinājās sākot ar oktobri, bet vairākums Ārlietu dienesta darbinieku ar ģimenēm bija to 15443 Latvijas iedzīvotāju vidū, kas kļuva par 1941. gada 14. jūnija deportācijas upuriem.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, Ārlietu ministrija atjaunos piemiņas plāksni, tajā esošo sarakstu papildinot ar 23 vārdiem, kuru lietas izpētītas pēdējos trīs gados.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā