2025. gada 23. jūnijā parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā, kurā tika apspriesta 18. sankciju kārta pret Krieviju, militārais atbalsts Ukrainai un situācija Tuvajos Austrumos, ņemot vērā Izraēlas un Irānas konfliktu.
A. Uršuļskis sanāksmē norādīja: “Laikā, kad Krievijas karš pret Ukrainas civiliedzīvotājiem kļūst aizvien nežēlīgāks, stingrs Eiropas Savienības fokuss uz Ukrainu ir visas Eiropas drošības interesēs. Vienīgais veids, kā apturēt Krieviju – turpināt palielināt militāro atbalstu Ukrainai un pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Ukrainai ir nepieciešams pozitīvs signāls ES pievienošanās ceļā. Mums ir jāatrod risinājums, lai uzsāktu Ukrainas iestāšanās ES sarunas, jo Ukraina visus nosacījumus ir izpildījusi.”
Ministri pārrunāja diplomātiskos centienus pamiera panākšanai, kas dotu iespējas sarunām par taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, kā arī diskutēja par ES un dalībvalstu kopīgā militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai. Šobrīd viens no sasniedzamajiem mērķiem ir ES Augstās pārstāves Kajas Kallasas iniciatīva par 2 milj. lielkalibra munīcijas piegādi Ukrainai 2025. gadā (5 mljrd. eiro apmērā). Arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), kurš sanāksmes ievadā klātienē uzrunāja klātesošos, aicināja palielināt ES militāro atbalstu Ukrainai, kā arī stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju. “Krievija apstāsies tikai tad, kad mēs to apturēsim,” uzsvēra A. Sibiha.
“Mūsu apņemšanās palīdzēt Ukrainai ir nemainīga. Latvija sniegs militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) gan šajā, gan nākamajā gadā,” ES ārlietu ministrus informēja A. Uršuļskis. Latvijas nodrošinātā atbalsta pakotne Ukrainai ietver lielkalibra munīciju, sprāgstvielas, prettanku ieročus, pretgaisa sistēmas u. c. aprīkojumu. Latvija iegulda Ukrainas militārajā dronu industrijā un finansē 2024. gadā izveidoto Dronu koalīciju, kuru Latvija vada kopā ar Apvienoto Karalisti, un kurā piedalās 18 valstis. Tāpat Latvija šogad plāno piegādāt Ukrainai arī 42 “Patria” 6x6 bruņutransportierus.
ES Ārlietu padome apsprieda arī sankciju pret Krieviju 18. kārtas pieņemšanu, kas būs vērsta pret Krievijas enerģētikas, banku un finanšu sektoriem, paredzēs tālākus tirdzniecības ierobežojumus un aktīvi vērsīsies pret sankciju apiešanu. Tāpat plānota sankciju noteikšana pret privātpersonām un kompānijām, kas saistītas ar atbalstu Krievijas agresijai. A. Uršuļskis uzsvēra: “Jākāpina sankciju spiediens pret Krieviju, iespējami ātri apstiprinot 18. sankciju kārtu, kura, tostarp, ļaus mums virzīties uz mērķi panākt neatkarību no Krievijas enerģijas resursiem. Tāpat jāstiprina sankcijas arī pret Baltkrieviju.”
Ministri bija vienisprātis, ka ES stratēģija, kas vērsta pret Krievijas nekonvencionālo apdraudējumu novēršanu ieviešama ātri un efektīvi. A. Uršuļskis akcentēja: “Nekonvencionālā apdraudējuma mazināšanas nolūkā Latvija iestājas par Krievijas diplomātu brīvas kustības ierobežošanu Šengenas zonā, kā arī rūpīgi izvērtēt tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Latvija ir pieņēmusi lēmumu, kas paredz, ka no 2025. gada 15. jūlija Krievijas Federācijas pilsoņi ar derīgu Šengenas īstermiņa vīzu, kuru rīcībā nebūs pase ar biometrijas datiem, Latvijā vairs ieceļot nevarēs. Aicinām arī citas ES dalībvalstis rīkoties līdzīgi.”
Ministri arī apsprieda Krievijas “ēnu flotes” radītos apdraudējumus un tiesiskos risinājumus. Nesenie incidenti Baltijas jūrā norāda uz problēmām, kas saistītas ar rīcību pret kuģiem bez valstiskās piederības. A. Uršuļskis sanāksmes dalībniekus aicināja uzturēt vienotu un aktīvu dialogu ar “ēnu flotes” karoga valstīm.
Situācija Tuvajos Austrumos. ES Ārlietu padome diskutēja par situācijas eskalāciju starp Izraēlu un Irānu.
A. Uršuļskis uzsvēra: “Irāna nedrīkst iegūt kodolieroci. ASV ir veikušas darbības, lai novērstu minētos draudus. Stabilitāte Tuvajos Austrumos ir būtiska globālajai drošībai un ekonomikai. Visām iesaistītajām pusēm ir jāatgriežas pie sarunu galda, lai tiktu panākts diplomātisks risinājums. Latvija stingri iebilst pret Irānas atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un tās agresīvo reģionālo politiku. Latvija turpinās atbalstīt un iestāties par ES sankcijām, kas vērstas uz Irānas atbalsta Krievijas agresijai un destabilizējošo reģionālo darbību ierobežošanu.”
Tāpat ministri pārrunāja iespējas ES rīcībai Gazas joslā saistībā ar humāno situāciju. Diskusiju fokusā bija arī situācija Lībijā, tostarp ES atbalsts ANO mediācijas centieniem. Sanāksmē tika apstiprināti Padomes secinājumi par Sīriju, kā arī apstiprināta piecu Sīrijas personu iekļaušana ES Globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā par viņu lomu marta sākumā notikušajā vardarbībā pret alavītu minoritāti Sīrijas piekrastes reģionos.
Gatavojoties 25. ES–Ķīnas samitam Pekinā, ministri diskutēja par ES un Ķīnas attiecību dinamiku, kā arī kopīgu izpratni par Ķīnas ietekmi uz Eiropas drošību: Ķīnas atbalsts Krievijas karam Ukrainā, kiberuzbrukumi, hibrīdais apdraudējums.
Ministri apsprieda arī situāciju par demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, valdošajai varai bez iekļaujoša procesa steidzami pieņemot jaunus likumus un izmaiņas likumdošanā, kas ierobežo cilvēku pamattiesības.
Informācijai
ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.