Latvijas vēstnieks: UNESCO ir kļuvusi par būtisku ANO sistēmas maigās varas instrumentu

2026. gada 23. janvārī Ārlietu ministrijā notika tikšanās ar ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ekspertiem, lai stiprinātu sadarbību, iepazītos ar UNESCO ekspertu darbības jomām un paveikto 2025. gadā, kā arī informētu par iesaistīto institūciju darba plāniem 2026. gadam.

Sanāksmi atklāja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks UNESCO Andris Pelšs. Vēstnieks uzsvēra, ka UNESCO mandāts kļuvis par nozīmīgu platformu globālajai ģeopolitiskajai sāncensībai, un norādīja uz plašajām iespējām, kā Latvija var stiprināt savas pozīcijas organizācijā.

A. Pelšs atzīmēja, ka “UNESCO ir kļuvusi par būtisku ANO sistēmas maigās varas instrumentu, kurā vairākas dalībvalstis mērķtiecīgi investē, lai paplašinātu savu ietekmi un veidotu naratīvus globālā mērogā.’’

Aizvadītais 2025. gads Latvijai UNESCO bija diplomātiski nozīmīgs un sekmīgs. Pateicoties mērķtiecīgam darbam, Krievija atkārtoti netika ievēlēta UNESCO Izpildpadomē, savukārt Latvijas eksperti sīvā konkurencē ieguva vietas trīs nozīmīgās UNESCO struktūrās. Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Dr. phil. Ivars Neiders tika ievēlēts UNESCO Bioētikas starpvaldību padomē (2025–2029), žurnāliste Rita Ruduša – UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) starpvaldību padomē (2025–2029) un IPDC Birojā (2025–2027), savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa – UNESCO programmā “Informācija visiem” (IFAP) (2025–2029) un IFAP Birojā (2025–2027) kā ziņotāja. Tāpat Latvija sekmīgi aizvadīja sešu mēnešu prezidentūru UNESCO II vēlēšanu grupā, kas ļāva ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju darbību organizācijas komitejās un birojos.

Sanāksmes laikā Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta vadītāja Katrīna Kaktiņa-Kalniņa iepazīstināja klātesošos ar Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē, uzsverot, ka izvirzītās trīs prioritātes ir cieši saistītas ar UNESCO darbības jomām. Viņa norādīja, ka UNESCO ir nozīmīga platforma ANO sistēmā, kas sniedz praktisku ieguldījumu starptautiskā miera, cilvēktiesību un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā, īpaši izglītības, informācijas pieejamības, vārda brīvības un kultūras mantojuma aizsardzības jomās.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvija UNESCO ietvaros koncentrēsies uz trīs galvenajiem darba virzieniem. Pirmkārt, nodrošināt stabilu un koordinētu Latvijas pārstāvniecības un ekspertu darbu UNESCO struktūrās, komitejās un programmās. Otrkārt, veicināt UNESCO mandātam atbilstošu jautājumu konsekventu virzību, īpašu uzmanību pievēršot izglītības, zinātnes un informācijas telpas noturībai aktuālo globālo izaicinājumu kontekstā. Treškārt, attīstīt praktisku starptautisko sadarbību, sekmējot Latvijas ekspertīzes un risinājumu izmantošanu UNESCO iniciatīvās un projektos.

UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir starptautiska organizācija, kas apvieno 194 valstis, kas apņēmušās rūpēties par izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas jomām. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā.