2026. gada 29. janvārī Briselē Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē diskusijās par turpmāko atbalstu Ukrainai Latvijas vēstniece ES Lelde Līce-Līcīte uzsvēra: “Tuvojas Krievijas agresijas nozieguma pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Krievija nav gatava kompromisiem un jēgpilnai iesaistei miera sarunās, un tās nesenie barbariskie uzbrukumi Ukrainas dzīvojamām ēkām un enerģētikas infrastruktūrai ziemas laikā, kad gaisa temperatūra ir zem nulles, tam ir skaudrs apliecinājums. ES ir jāturpina stratēģijas “miers caur spēku” īstenošana, jāpalielina finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai, jāturpina spiediens uz Krieviju, tostarp ar spēcīgu 20. sankciju kārtu un jāstiprina mūsu pašu drošība. “Jāturpina darbs ar starptautiskajiem partneriem, lai sniegtu atbalstu Ukrainai enerģētikas infrastruktūras aizsardzībā un atjaunošanā. Lai atbalstītu Ukrainas enerģētikas sektora steidzamās vajadzības un stiprinātu Ukrainas enerģētisko noturību, Latvija ir nosūtījusi uz Ukrainu transformatoru eļļu, dīzeļģeneratorus, transportlīdzekļus”, norādīja vēstniece.
Latvija atbalstīja padomes diskusijā par Tuvajiem Austrumiem pieņemto politisko lēmumu iekļaut Islāma revolucionāro gvardi ES teroristisko organizāciju sarakstā. Turpināsies darbs ar priekšlikuma juridisko sagatavošanu.
Attiecībā par turpmāko militāro atbalstu un drošības garantijām Ukrainai L. Līce- Līcīte norādīja, ka ir jāsniedz savlaicīgs un paredzams militārais atbalsts Ukrainai Krievijas brutālās agresijas atvairīšanai. “Ļoti būtiski, ka esam vienojušies par kopīgu 90 miljardu eiro ES aizdevumu Ukrainai. Līdz miera panākšanai un arī pēc tam darbs pie drošības garantiju īstenošanas Ukrainai būs kritiski nozīmīgs”, uzsvēra vēstniece. Latvija ir gatava sniegt atbalstu arī pēckara Ukrainas drošības stiprināšanā. 2025. gadā Latvija sniegusi Ukrainai militāro atbalstu 123,88 miljonu eiro, kas ir 0,3% no Latvijas IKP. Latvijas militārais atbalsts ietver bruņojuma piegādi, Ukrainas karavīru apmācību, iemaksas Dronu koalīcijā, finansiālu ieguldījumu Ukrainas militārajā rūpniecībā dronu ražošanai, iemaksas NATO iniciatīvā PURL (Prioritized Ukraine Requirement List), kā arī dalību NATO projektā Renovator Ukrainas militāro slimnīcu atjaunošanai. Latvijas ieguldījums aizsardzībai šogad sasniegs 5 % no IKP. L. Līce Līcīte norādīja, ka Ukrainas uzņemšana ES ir būtiska daļa no ES drošības garantijām Ukrainai. Būtiski virzīties uz priekšu šajā jautājumā.
ES ir nozīmīga loma sankciju un spiediena palielināšanas politikā pret Krieviju. Sankcijas pret Krieviju ir būtiskākais nemilitārais iegrožošanas instruments, kas ir radījis milzīgus zaudējumus Krievijas ekonomikai un mazinājis tās spējas karot. L. Līce-Līcīte pauda gandarījumu par sanāksmē apstiprinātajām sankcijām pret 6 subjektiem sankciju režīmā par Krievijas hibrīdajām darbībām, vēršoties pret propagandas un dezinformācijas izplatītājiem. Attiecībā uz darbu pie spēcīgas 20. sankciju kārtas, L. Līce – Līcīte uzsvēra, ka ir nepieciešams paplašināt ierobežojumus pret Krievijas enerģētikas un finanšu nozarēm, kā arī Krievijas “ēnu floti”. ES jāizvērtē iespējas piemērot pilnīgu jūrniecības pakalpojumu sniegšanas liegumu kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu un gāzi. Nākamajā sankciju kārtā ir jāiekļauj papildu tirdzniecības ierobežojumi, tostarp jāstiprina jau esošie ierobežojumi kālija minerālmēslu importam. Jāturpina Krievijas un Baltkrievijas sankciju režīmu salāgošana, lai novērstu sankciju apiešanu.
L. Līce Līcīte pauda Latvijas atbalstu Igaunijas aicinājumam īstenot pilnīgu iebraukšanas aizliegumu Šengenas zonā un uzturēšanās atļauju atteikumu Krievijas pilsoņiem, kuri ir piedalījušies agresijas karā pret Ukrainu.
Sanāksmē attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un informēja par aktuālo situāciju Ukrainā, īpaši – ārkārtas situāciju enerģētikas sektorā.
Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos un ES lomu Gazas miera plāna īstenošanā, ES ministri bija vienisprātis, ka ir daudz neskaidrību par juridisko un politisko risinājumu. Tāpēc ASV prezidenta D. Trampa priekšlikums ir jāizvērtē padziļināti. Latvija, būdama ANO Drošības padomes dalībvalsts, stingri iestājas par starptautiskajās tiesībās balstītu kārtību un ANO Hartas principu ievērošanu. L.Līce - Līcīte: “Latvija atbalsta ES Policijas misijas palestīniešu teritorijās EUPOL COPPS un ES Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā EUBAM Rafah turpmāku iesaistīšanos Tuvo Austrumu miera procesā, atzīstot to nozīmīgo ieguldījumu stabilitātes, tiesiskuma un drošības nodrošināšanā”.
Norisinājās arī ministru diskusija par aktuālo situāciju Irānā, kā arī tika apstiprināti vairāki papildinājumi ES Irānas cilvēktiesību sankciju režīmā, kā arī Irānas bezpilota lidaparātu un raķešu sankciju režīmā.
ES ārlietu ministri pārrunāja drošību un humanitāro situāciju Āfrikas lielo ezeru reģionā un iespējamo ES lomu mierīgā konflikta risinājumā Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Tāpat ārlietu mistriem bija saruna arī ANO augsto pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Folkeru Tirku (Volker Türk), tostarp par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā. “Latvija pauž atbalstu augstā pārstāvja darbam un aicina kontaktos ar Baltkrieviju uzrunāt pilna spektra jautājumus, tostarp Baltkrievijas atbalstu Krievijas agresijas karā Ukrainā, Ukrainas bērnu nolaupīšanu un indoktrināciju, kā arī par migrantu instrumentalizāciju”, norādīja L. Līce- Līcīte.