2019. gadā sākās jauns Eiropas Savienības institucionālais cikls – maijā tika ievēlēts jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs, savukārt 1. decembrī darbu sāka jaunā Eiropas Komisija U. fon der Leienas vadībā, ka arī jaunais Eiropas Padomes priekšsēdētājs Š. Mišels.
2019. gada 20.-21. jūnija Eiropadomē tika apstiprināta ES stratēģiskā programma 2019.-2024. gadam. Tajā ietverti četri galvenie virzieni:
- pilsoņu un brīvību aizsardzība;
- ekonomiskās bāzes attīstīšana;
- klimata neitrālas, zaļākas, taisnīgākas un iekļaujošākas nākotnes veidošana;
- Eiropas interešu un vērtību veicināšana pasaulē.
Latvija atbalsta šos prioritāros virzienus un uzsver, ka katras ES politikas pamatā jābūt konverģencei, vienotībai un noturībai.
- Breksits
Apvienotā Karaliste ir un paliks nozīmīga Latvijas un ES partnere, tāpēc nākotnē vēlamies maksimāli ciešu sadarbību iedzīvotāju tiesību aizsargāšanā, drošības, aizsardzības, ārlietu, tirdzniecības, izglītības un citos jautājumos.
- ES daudzgadu budžets
Galvenās prioritātes ir Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika (lauku attīstība un tiešmaksājumu izlīdzināšana Latvijas lauksaimniekiem, tuvinot tos ES vidējam līmenim). Latvijai būtisks arī finansējums infrastruktūras projektiem, piemēram, Rail Baltica, kā arī zinātnei un inovācijām.
- Vienotais tirgus un tā digitalizācija
Vienotais tirgus ir ES un Latvijas globālās konkurētspējas stūrakmens. Kā Latvijai prioritārā jautājumā, aktīvi iestājamies par visaptverošu Vienotā tirgus padziļināšanu, pilnveidošanu un digitalizāciju.
- Klimata pārmaiņu politika
Jāizmanto klimatam draudzīgas politikas sniegtās iespējas ekonomikas izaugsmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšanai. Redzam potenciālu viedai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
- Dziļāka un taisnīgāka Ekonomikas un monetārā savienība (EMS)
EMS padziļināšana, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus mazinot sociālekonomiskās nevienlīdzības dalībvalstu starpā.
- ES - spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece
Drošības un aizsardzības sadarbībā jāturpina darbs militārās mobilitātes sekmēšanā ES teritorijā, PESCO īstenošanā, kā arī cīņa pret hibrīdajiem draudiem (t.sk. dezinformāciju) un kiberuzbrukumiem, tostarp sadarbojoties ar NATO.
Jāturpina daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Jāturpina ES Kaimiņu politikas īstenošana, kā arī ES paplašināšanās politika, īstenojot skaidru uz individuālu pieeju un kritēriju izpildi balstītu ES integrācijas procesu.
Ir svarīgi stiprināt transatlantiskās attiecības.
ES-Krievijas attiecībās jāturpina “divu ceļu politika”- ierobežojošie pasākumi iepretim dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Šai pieejai jāsaglabājas līdz Minskas vienošanās pilnīgai izpildei. ES jāturpina uzturēt vienotu, principiālu un konsekventu nostāju Krimas aneksijas neatzīšanas jautājumā.