Ārlietu ministre Baiba Braže
Nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projekts atspoguļo realitāti un politiskās prioritātes – drošība, kā arī ekonomiskā izaugsme.
Pašreizējā periodā Latvija saņem aptuveni 10 miljardus eiro. Latvijā ES budžeta finansējums ik gadu veido ap 10% – 15% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un ap 40% – 50% no publisko investīciju kopapjoma. To galvenokārt izmanto lauksaimnieku tiešmaksājumiem un kopējās lauksaimniecības politikas atbalstam, reģionālai attīstībai un infrastruktūrai (Kohēzijas fonds), izglītībai, pētniecībai un inovācijām, digitālajai un zaļajai pārejai, Rail Baltica un ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes (ES Atveseļošanas fonds).
ES valstīm ir aptuveni pusotrs gads, lai nonāktu pie kopsaucēja. Gala lēmumu par budžetu vienmēr vienprātīgi pieņem visas ES dalībvalstis, un par to jāsaņem piekrišana arī no Eiropas Parlamenta. Pēc apstiprināšanas septiņgades ES budžeta apjoms un struktūra nav būtiski maināmi. Tādēļ sarunas par budžetu likumsakarīgi ir vienas no smagākajām visā ES lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt šoreiz tās notiks pavisam citā ģeopolitiskā situācijā nekā iepriekš.
Latvija sarunu procesam par ES nākamo daudzgadu budžetu gatavojusies savlaicīgi un mērķtiecīgi – Saeima jau š.g. 15. janvārī apstiprināja nacionālo pozīciju, ko ārlietu dienests sagatavoja ciešā sadarbībā ar citām nozaru ministrijām, iesaistot nevalstiskā sektora partnerus. Latvijas četras nacionālās prioritārās ES budžeta sarunām ir (1) drošība un aizsardzība, (2) kohēzija (reģionālā attīstība un investīcijas), (3) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un (4) Rail Baltica.
Drošība – vēsturiska iespēja Latvijai
Šis ir pirmais ES budžets, kur drošība ir viena no centrālajām prioritātēm un tā, iespējams, ir pirmā reize, kur viens no ES vadmotīviem tik izteikti saskan ar Latvijas aktuālo situāciju un vajadzībām.
Pozitīvi vērējam, ka Eiropas Komisijas (EK) 16.jūlijā publicētais ES daudzgadu budžeta (2028-2034) priekšlikums atbalsta plašu ES aizsardzības aktivitāšu tvērumu - aizsardzības industrijas stiprināšanu, militāro mobilitāti un savienojamību (arī Rail Baltica kontekstā), civilās aizsardzības spējas un kritiskās infrastruktūras, tostarp ārējās robežas, enerģētikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību. Paredzēts ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, kas ir tieši saistīts arī ar Eiropas drošību.
Taču vēsturiskajai iespējai būs arī izaicinājums – lielākā daļa no ES finansējuma aizsardzībai un konkurētspējai, visticamāk, nebūs iedalīta garantētās valstu “aploksnēs” kā tas līdz šim bijis tradicionālajās ES kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikās. Par šo finansējumu būs jākonkurē ar pārējām 26 ES valstīm. Veiksmīgāk konkurēt par drošības un inovāciju fondiem Latvijai palīdzēs ekspertīze aizsardzības jomā, publiskā sektora kompetence iesniegt kvalitatīvus projektus un efektīvi sadarboties ar privāto sektoru un zinātni.
Kādēļ Latvija turpinās iestāties par ambiciozu ES budžetu?
Pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē jāapzinās, ka bez drošības nav arī miera un labklājības. Ambiciozs ES daudzgadu budžets ir nepieciešams, lai nosegtu gan tradicionālās ES politikas, gan jaunās prioritātes, īpaši drošību. EK piedāvātais budžeta kopapjoms ir gandrīz 2 triljoni eiro (salīdzinājumam – šajā periodā tas ir 1,2 triljoni eiro). Piedāvātais kopapjoms ir labs sākumpunkts diskusijām, ņemot vērā ģeopolitisko realitāti un visas vajadzības: Eiropai ir jāstiprina drošība un aizsardzības spējas, robežas un sabiedrības noturība, konkurētspēja un ES globālā ietekme.
Visus EK priekšlikumus izvērtēsim padziļināti, taču jau šobrīd redzam vairākas tendences – gan tādas, kas paver līdz šim nebijušas iespējas Latvijai, gan kritiski vērtējamas.
Riskējam, tradicionālās politikas sapludinot vienā “katlā”
Budžeta priekšlikumā EK ir sapludinājusi vienā pīlārā divas tradicionālas un līdz šim atsevišķi īstenotas politikas – Kohēzijas politiku un kopējās lauksaimniecības politiku. Pašlaik nav skaidrības par to tālāko attīstību un finansējumu. Abas politikas sevi līdz šim ir attaisnojušas, un Latvijas gadījumā tas ir bijis nozīmīgs investīciju avots ekonomikā. Latvija neatbalsta priekšlikumu apvienot abas politikas, to budžetus. Lai turpinātu tuvināšanos ES vidējiem ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, investējot izaugsmē un ilgtermiņa attīstībā, Kohēzijas politikā, kas paredz atbalstu mazāk attīstītām ES valstīm un reģioniem, Latvijai arī pēc 2027.gada nepieciešams līdzvērtīgs atbalsts kā šajā periodā. Latvija turpinās konsekventi iestāties par šo politiku saglabāšanu kā atsevišķām un nozīmīgām jomām ar skaidru un prognozējamu finansējumu, īpaši ES Austrumu reģionu kontekstā. Savukārt kopējās lauksaimniecības politikai ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai novērstu negatīvo ietekmi uz pārtikas ražošanu, pārtikas cenām un lauku attīstību.
Nepietiekami ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme uz Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm
EK priekšlikumā pozitīvi vērtējam Austrumu robežas izcelšanu robežu pārvaldības kontekstā. Vienlaicīgi, tajā nav pietiekami atspoguļota Krievijas agresijas kara Ukrainā neproporcionālā sociālekonomiskā ietekme uz ES valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Budžeta izstrādē to nevar ignorēt.
Ārlietu dienests, tajā skaitā vēstniecību un goda konsulu tīkls, katru dienu izmanto tā rīcībā esošos instrumentus Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai – atbalsts uzņēmējiem apgūt jaunus ārējos tirgus un palielināt eksportu, veicināt to atpazīstamību, piesaistīt ārvalstu investīcijas un partnerus, zināt un piemērot ES līgumus ar trešajām valstīm, ieskaitot atbalsta instrumentus. Tā ir viena no ārlietu dienestu prioritātēm. Mēs jau redzam konkrētus rezultātus, piemēram, eksporta pieauguma tendence ir straujāka tieši tajās valstīs ārpus ES, kur Latvijai ir savas vēstniecības. Ārlietu dienests sadarbībā ar citām valsts institūcijām turpinās atbalstu uzņēmējiem, tostarp, lai notiktu pilnīga pārorientēšanās no Krievijas un Baltkrievijas uz citiem tirgiem. Tādas ekonomiskās aktivitātes, kas sniedz ieņēmumus Krievijas budžetā un tai ļauj turpināt finansēt karu Ukrainā, ir nepieņemamas. Tas ir arī mūsu drošības jautājums – ikdienā redzam, ka Krievija jebkuras ekonomiskās saiknes mēģina izmantot kā ietekmes sviras.
Robežvalstis vairāk nekā citas ES valstis ir ieguldījušas drošībā un aizsardzībā, tostarp stiprinot ES austrumu robežu – pirmo drošības līniju. Tas ir visu ES iedzīvotāju drošības interesēs. Tāpat robežvalstis, īpaši Latvija, “uz saviem pleciem iznes” ES sankciju kontroli. Atcerēsimies, ka 80 % no kravām, kas šķērso Latvijas robežu uz Krieviju vai Baltkrieviju, nāk no citām ES valstīm. Latvijas atbildīgie dienesti tās kontrolē, atklāj un novērš sankciju pārkāpumus, ierosina krimināllietas un virza tiesvedības. Tas viss prasa lielus administratīvos resursus, un katru mēnesi tie ir papildu izdevumi no Latvijas valsts budžeta un milzu slogs VID Muitas pārvaldei. Tāpat pērn Finanšu izlūkošanas dienestam tika noteiktas papildus funkcijas, izveidojot to par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tostarp piemērot ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzētos izņēmumus.
Latvija iestāsies par papildus līdzekļiem, lai ne tikai stiprinātu ES ārējo robežu, bet arī risinātu izaicinājumus, ar kuriem saskaramies Austrumu reģionos – mazāka ekonomiskā aktivitāte un attīstība, negatīva demogrāfiskā situācija.
Paralēli Latvijai ir jāturpina attīstīt nacionālo aizsardzības industriju, kur mums ir ne mazums labas iestrādes – bruņumašīnu “Patria” ražošana, dronu, kvantu, 5G/6G un mākslīgā intelekta tehnoloģijas, unikāla testēšanas infrastruktūra u.c.
Latvijai ir mērķtiecīgi un stratēģiski jāizmanto visas ES daudzgadu budžeta sniegtās iespējas. Turpmāk gan pieeja, gan proporcijas, visticamāk, mainīsies, un mums ir jāspēj mainīties tām līdzi. Tas ir svarīgi Latvijas ekonomikas attīstībai.
Latvija jau sen nav „jaunā dalībvalsts” – esam pieredzējusi, uzticama un vienlīdzīga ES valsts. Nākamais daudzgadu budžets ir iespēja ne tikai aizstāvēt savas intereses, bet arī dot ieguldījumu visas ES noturībā, konkurētspējā un vienotībā. Tā ir mūsu visu atbildība.
Fakti / informācija
- Esošais ES daudzgadu budžets (2021–2027) Latvijai ir ceturtais, kurā esam iekļauti, bet trešais, kurā esam bijuši pie sarunu galda un pie tā izstrādes.
- Jaunais ES daudzgadu budžets sāksies no 2028. gada 1. janvāra (2028–2034).
- Kopš Latvijas iestāšanas ES, sarunās par ES daudzgadu budžetu vadošā iestāde ir Ārlietu ministrija, kas ciešā sadarbībā ar citām nozaru ministrijām, iesaistot nevalstiskā sektora partnerus, formulē Latvijas prioritātes un ir vidutājs starp dažādu nozaru interesēm.