2026. gada 23. februārī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē, uzsvēra: “24. februārī aprit 4 gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un Latvijas atbalsts Ukrainai joprojām ir nelokāms. Krievija turpina graut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru ar mērķi radīt humanitāro katastrofu valstī un ietekmēt valsts spēju nodrošināt iedzīvotāju drošību un noturību skarbajos ziemas apstākļos. Tāpēc šobrīd ir būtiski pastiprināt starptautisko atbalstu Ukrainas enerģētikas infrastruktūras sektoram, reaģējot uz tā kritiskajām vajadzībām. ES ir jāturpina stratēģijas “miers caur spēku” īstenošana, jāpalielina finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai, jāturpina spiediens uz Krieviju un jāstiprina mūsu pašu Eiropas drošība.”
Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un informēja par aktuālo situāciju Ukrainā, īpaši – ārkārtējo situāciju enerģētikas sektorā.
A. Uršuļskis pauda gandarījumu par sanāksmē apstiprinātajām papildu sankcijām Krievijas cilvēktiesību režīmā, vēršoties pret 8 indivīdiem, tiesu varas un ieslodzījuma vietu amatpersonām, kuras iesaistītas represijās pret pilsonisko sabiedrību Krievijā.
Attiecībā uz turpmāko militāro atbalstu Ukrainai A. Uršuļskis aicināja ES dalībvalstis turpināt sniegt savlaicīgu, paredzamu un vajadzībās balstītu atbalstu Ukrainai. 2025. gadā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedza gandrīz 0,3% no IKP, aptverot bruņojuma piegādi, Ukrainas karavīru apmācību, iemaksas Dronu koalīcijā, finansiālu ieguldījumu Ukrainas militārajā rūpniecībā dronu ražošanai, iemaksas NATO PURL iniciatīvā (Prioritized Ukraine Requirement List). Aizvadītajā nedēļā Latvijas valdība nolēma piešķirt vēl 10 miljonus eiro NATO PURL iniciatīvai. Atbalstot Ukrainas enerģijas sektoru, Latvija nodrošinājusi saules paneļus un to aprīkojumu, ģeneratorus, transformatorus, transformatoru eļļu un citu nepieciešamo atbalstu, kā arī līdz šim veikusi iemaksas Ukrainas enerģētikas atbalsta fondā - kopumā 617 000 EUR.
A. Uršuļskis uzsvēra, ka līdz miera panākšanai un arī pēc tam darbs drošības garantiju īstenošanā Ukrainai ir kritiski svarīgs. Viņš norādīja, ka Latvija ir gatava sniegt atbalstu arī pēc kara Ukrainas drošības stiprināšanā. Vitāli svarīga ES drošības garantija ir Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai. Neaizstājama loma Ukrainas atbalstā ir ES sankciju pret Krieviju pastiprināšanai. Parlamentārais sekretārs norādīja, ka svarīgi, lai jauno sankciju kārtu apstiprina iespējami ātri, jo tajā plānoti vairāki nozīmīgi Krievijas ierobežošanas pasākumi, tostarp vēršanās pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, pret ievērojamu skaitu fizisku un juridisku personu par to iesaisti sankciju apiešanā vai Krievijas militāri industriālajā sektorā, vairāki jauni eksporta un importa ierobežojumi, turpmākas sankcijas finanšu sektorā, pasākumi sankciju pret Baltkrieviju turpmākai salāgošanai ar tām sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju.
Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos un ES lomu Gazas miera plāna īstenošanā, A. Uršuļskis norādīja, ka ir svarīgi, lai ES būtu pārstāvēta un iesaistīta Gazas atjaunošanā. Sanāksmē piedalījās arī Miera padomes (Board of Peace) izpildkomitejas īpašais pārstāvis Gazā Nikolajs Mladenovs (Nickolay Mladenov), kurš iepazīstināja ar aktualitātēm Padomes darbā.
Pēc ES augstās pārstāves Kajas Kallasas (Kaja Kallas) iniciatīvas, ministriem bija arī neformāla viedokļu apmaiņa par ES noturību pret ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.