Flickr
2026. gada 21. aprīlī Luksemburgā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē uzsvēra: “Ukrainas situācija kaujas laukā pašlaik ir labāka nekā 2025. gadā un Krievijas karaspēka ieguvumi ir minimāli, turklāt Ukraina sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas un globālajā drošībā. Tomēr ES jāturpina iesāktais darbs, sniedzot visa veida atbalstu Ukrainai, un Ungārijas vēlēšanu rezultāti ir pamats pozitīvai dinamikai būtisku politisko lēmumu virzībā. Ir steidzami jāatbloķē 90 miljardu eiro aizdevums Ukrainas atbalstam. Atkārtoti jāizvērtē iespējas sniegt militāro atbalstu Ukrainai caur Eiropas Miera mehānismu (European Peace Facility), atbloķējot finansējumu 6,6 miljardu eiro apmērā. Svarīgi bez turpmākas kavēšanās apstiprināt ES sankciju pret Krieviju 20. kārtu un sākt darbu pie turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem, kā arī turpināt starptautiskās izolācijas politiku pret Krieviju.”
Uzrunājot jautājumu par Krievijas dalības nepieļaušanu Venēcijas biennālē, parlamentārais sekretārs norādīja: “Krievijas plaši piemērotā vēršanās pret Ukrainas kultūru, valodu un identitāti, tās mākslas pārstāvju, kultūras un reliģisko vietu iznīcināšana, prasa vienotu un spēcīgu Eiropas reakciju, tostarp liedzot dalību un piemērojot sankcijas pret Krievijas pārstāvjiem, kas cieši saistīti ar Krievijas politisko režīmu un izmanto kultūru Krievijas kara mērķu sasniegšanai.”
Kopš 2022. gada februāra Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 1 miljardu eiro jeb 0,6% no IKP. No tā vairāk nekā puse jeb 675 miljoni eiro ir militārā palīdzība, savukārt, humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai sasniedz 92 miljonus eiro, atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā – 304 miljonus eiro un reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalsts – 17 miljonus eiro. Februārī Latvijas valdība piešķīra vēl 10 miljonus eiro NATO iniciatīvai kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma Ukrainai nodrošināšanai, bet martā – 6,8 miljonus eiro Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam. Arī 2026. gadā militārajam atbalstam Ukrainai plānots novirzīt 0,25% no IKP.
A. Uršuļskis uzsvēra, ka stabilas un ticamas drošības garantijas ir būtiskas taisnīga un ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā. ASV joprojām ir nozīmīgs diplomātiskais un militārais ieguldītājs Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ES sniegtais atbalsts Ukrainas kara veterāniem, ietekmēs Ukrainas atjaunošanu un stabilitāti, kā arī veicinās sabiedrisko saliedētību, tostarp dos ieguldījumu Eiropas drošībai. Īstenojot NATO projektu “Renovator”, Latvija uzņēmusies vadību vienas Ukrainas militārās slimnīcas atjaunošanā, tādējādi sekmējot rehabilitācijas apstākļus Ukrainas kara veterāniem.
Diskutējot par turpmāku spiedienu pret Krieviju, A. Uršuļskis norādīja, ka nekavējoties jāapstiprina ES sankciju pret Krieviju 20. kārta. Ir svarīgi turpināt ierobežot un izolēt Krieviju, gatavojot priekšlikumus sankciju 21. kārtai. A. Uršuļskis akcentēja nepieciešamību turpmākas ekonomiskās darbības pārtraukšanai ar Krieviju, tostarp aicinot ES dalībvalstu uzņēmumus atstāt tās tirgu. Ministri arī vienojās par papildu personu iekļaušanu ES sankciju režīmā par Krievijas destabilizējošām darbībām ES, kā arī ES sankciju režīma par destabilizējošām darbībām Moldovā pagarināšanu par gadu.
Sanāksmē videokonferences formātā piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).
Apspriežot situācija Tuvajos Austrumos, A. Uršuļskis uzsvēra: “Jāpanāk visaptveroša un ilgtspējīga vienošanās starp ASV un Irānu, ierobežojot reģionālos un globālos draudus, un informēja, ka Latvija atbalsta starptautiskos centienus nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā. Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējo mēnešu notikumiem vajadzētu palīdzēt Persijas līča valstīm labāk izprast Krievijas radītos drošības izaicinājumus mūsu reģionā. Latvija uztur ciešus kontaktus ar Persijas līča valstīm un ir gatava attīstīt divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.”
Ārlietu ministri diskutēja arī par situāciju Dienvidkaukāzā, tostarp ES atbalstu un iesaisti Armēnijas un Azerbaidžānas miera procesā. A. Uršuļskis uzsvēra, ka būtiski ir stiprināt Armēnijas noturību pret Krievijas mēģinājumiem iejaukties gaidāmajās parlamenta vēlēšanās 7. jūnijā un ietekmēt miera procesu un stabilitāti reģionā. Latvija ir gatava sniegt ekspertīzi gan divpusēji, gan kopīgajās iniciatīvās. Ārlietu padomē formāli pieņēma lēmumu par ES kopējās drošības un aizsardzības politikas civilās misijas izveidi Armēnijas atbalstam cīņā pret hibrīdo apdraudējumu. Apspriežot situāciju Gruzijā, parlamentārais sekretārs norādīja: “Esošajos apstākļos ES jāturpina ierobežot kontaktus un sadarbību ar valdošās varas politiķiem un institūcijām, vienlaikus stiprinot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un jaunatnei.”
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem arī notika neformāla darba tikšanās ar Eiropas komisāri paplašināšanās jautājumos Martu Kosu (Marta Kos), lai pārrunātu ES paplašināšanās procesa virzību, īpaši Ukrainas eirointegrāciju. A. Uršuļskis pauda gandarījumu par Ukrainas līdzšinējo reformu progresu, aicinot uzturēt iesākto reformu tempu.