2025. gada 22. septembrī ārlietu ministre Baiba Braže Ņujorkā piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē, kurā ministri ar globālajiem partneriem – Brazīlijas, Indijas, Meksikas ārlietu ministriem – diskutēja par Krievijas agresiju pret Ukrainu un situāciju Tuvajos Austrumos.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības grupas (NB6) ārlietu ministri kopīgā uzrunā globālajiem partneriem uzsvēra, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir klajš starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums. Krievijai ir jāpārtrauc agresija pret Ukrainu, lai panāktu visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis aicina globālos partnerus izdarīt spiedienu pret Krieviju, lai sasniegtu šo mērķi. Krievijai jāpārtrauc safabricētie paziņojumi par apdraudējumu Krievijas drošībai. Krievijas droni un lidmašīnas ir tās, kas pārkāpj ES dalībvalstu gaisa telpu un rada patiesu drošības apdraudējumu.
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis arī norādīja uz katastrofālo humanitāro situāciju Gazā un eskalāciju Rietumkrastā, kas aktualizē jautājumu par divu valstu risinājuma nepieciešamību. Karš un cilvēku ciešanas Gazā ir jāpārtrauc. Nekavējoties un bez nosacījumiem ir jāatbrīvo visi ķīlnieki. “Hamās” nevar būt nekāda loma Palestīnas pārvaldē nākotnē.
Sanāksmes dalībniekus Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības grupas NB6 vārdā uzrunāja Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen). Šogad Dānija ir reģionālās sadarbības grupas koordinatore. NB6 sastāvā ir Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija.
Partnervalstis uzsvēra gatavību sadarboties ar ES multilaterālisma un starptautiskās noteikumos balstītās kārtības stiprināšanā. Tās iepazīstināja ar redzējumu par soļiem Krievijas agresijas pret Ukrainu izbeigšanai, kā arī krīzes Tuvajos Austrumos pārvarēšanai. Tāpat tika pārrunātas sadarbības iespējas tirdzniecībā, digitālajos un klimata jautājumos.
Dalībnieki sanāksmē piedalījās pēc ES augstās pārstāves Kajas Kallasas uzaicinājuma, lai sniegtu iespēju ES dalībvalstīm veicināt dialogu ar globālajiem partneriem un nodotu ES vēstījumus, paustu ES dalībvalstu pozīcijas par lielākajām krīzēm un konfliktiem, kuri būs augstu ANO Ģenerālās asamblejas Augsta līmeņa nedēļas darba kārtībā.
ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.