Ārlietu ministre Baiba Braže, uzrunājot NATO Parlamentārās asamblejas Pastāvīgo komiteju Rīgā 2026. gada 11. aprīlī, uzsvēra, ka sabiedrotajiem NATO samitā Ankarā ir jādemonstrē būtisks progress aizsardzības izdevumu palielināšanā, vienlaikus stiprinot tehnoloģisko pārākumu un saglabājot vienotu pieeju drošībai 360 grādu stratēģijā.
B. Braže norādīja, ka Latvija jau praktiski ir sasniegusi 5% no IKP aizsardzībai un šo apņemšanos nostiprinājusi likumā:
“Mēs esam pirmā NATO valsts, kas likumā nostiprinājusi, ka aizsardzībai tiks veltīti 5% no IKP. Jau šogad aizsardzības nozarei veltītais budžets sasniedzis 4,9%, bet turpmāk – ne mazāk kā 5% katru gadu.”
Vienlaikus ministre uzsvēra sabiedroto atbildību. “Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie NATO samitā Ankarā spēs demonstrēt nozīmīgu virzību uz 5% no IKP aizsardzībai. Tas ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgam samitam,” norādīja B. Braže, piebilstot, ka kopējā tendence ir pozitīva – Eiropas valstīs un Kanādā aizsardzības izdevumi pērn pieauguši par aptuveni 20%, tomēr nepieciešami papildu ieguldījumi reālās militārajās spējās.
Ministre akcentēja, ka šie ieguldījumi ir būtiski, lai nodrošinātu līdzsvarotāku atbildības sadali aliansē un stiprinātu Eiropas spēju pašai uzņemties lielāku lomu drošības nodrošināšanā.
Īpašu uzmanību B. Braže pievērsa tehnoloģiju nozīmei drošībā. “Tehnoloģijas ir jaunā ģeopolitiskās sāncensības fronte,” viņa uzsvēra, izceļot mākslīgā intelekta, kvantu tehnoloģiju, mikroshēmu, 6G, kosmosa un biomedicīnas attīstību.
Ministre norādīja, ka Latvija ir izveidojusi labvēlīgu vidi aizsardzības inovācijām, attīstot vienotu ekosistēmu, kas savieno militāros poligonus, universitātes un industriju. Latvija darbojas kā aizsardzības inovāciju “dzīvā laboratorija”, kur iespējams ātri izstrādāt, testēt un ieviest tehnoloģijas reālos apstākļos.
Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada starptautisko Dronu koalīciju un nodrošina sabiedrotajiem iespējas testēt inovācijas, tostarp Autonomo sistēmu kompetences centrā un “Sēlijas” poligonā, kas ir NATO apstiprināta inovāciju testēšanas vide. “No Latvijas skatupunkta dronu industrija ir būtiska inovāciju ekosistēmas daļa, kur valstij jādarbojas kā atbalstītājam – nodrošinot investīcijas, piemērotu regulējumu un elastīgu testēšanas vidi,” uzsvēra ministre.
Noslēgumā ministre uzsvēra, ka Krievijas agresijas karš Ukrainā un drošības krīze Tuvajos Austrumos ir savstarpēji cieši saistīti. “Krievijas un Irānas militārā un tehnoloģiskā sadarbība ir skaidri redzama – Irānas droni, ieroči un tehnoloģijas ir izmantotas pret Ukrainu, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju un iznīcinot infrastruktūru,” norādīja B. Braže.
Viņa brīdināja, ka Krievijas atbalsts Irānai veicina nestabilitāti arī citos reģionos, tostarp Persijas līča valstīs, kā arī rada riskus globālajai ekonomikai un enerģētikas drošībai, īpaši saistībā ar Hormuza šauruma drošību. Ministre uzsvēra, ka mūsdienu draudi aptver arī digitālo vidi, proti, “Digitālā infrastruktūra, tostarp komerciālie datu centri, kļūst par augstas vērtības militāriem mērķiem.”
Šo savstarpēji saistīto krīžu kontekstā viņa akcentēja NATO 360 grādu stratēģijas nozīmi un apliecināja Latvijas solidaritāti ar sabiedrotajiem dienvidu flangā un partneriem Persijas līča reģionā.
