2025. gada 29. un 30. augustā Kopenhāgenā, Dānijā, ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālajā sanāksmē jeb tā dēvētajā Gimnihā. Tika pārrunāta Krievijas agresija pret Ukrainu, Krievijas Centrālās Bankas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam, kā arī drošības situācija Tuvajos Austrumos.
Krievijas agresija pret Ukrainu. Ārlietu ministri diskutēja par turpmākā spiediena pret Krieviju pastiprināšanu, īpaši ēnu flotes ierobežošanu Baltijas jūrā. Sarunās B. Braže uzsvēra: “Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka Putins vēlētos mieru vai būtu gatavs pamieram. 28. un 29. augusta kārtējie Krievijas barbariskie uzbrukumi Ukrainas pilsētām, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus, tai skaitā bērnus, kā arī nodarot postījumus kritiskajai infrastruktūrai, dzīvojamām mājām, skolām un birojiem, tostarp ES delegācijas telpām, ir spilgts apliecinājums, tam, ka Krievija turpina izvēlēties teroru un iznīcību.
“Transatlantiskajai vienotībai un sadarbībai ir izšķiroša loma, lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru un Ukrainā un apturētu Krieviju.” Jāpastiprina visaptverošs spiediens pret Krieviju un jānodrošina Ukrainai nepieciešamās drošības garantijas, īpaši jāstiprina Ukrainas bruņotie spēki un aizsardzības spējas,” norādīja ministre un uzsvēra, ka ļoti būtiska ir arī ASV iesaiste. Tikpat svarīgi ir nekavēties ar pirmā sarunu klastera atvēršanu ES sarunās ar Ukrainu.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) uzrunāja sanāksmes dalībniekus videoformātā un uzsvēra: “Ukraina piedzīvo nepārtrauktus uzbrukumus. Putins neplāno apstāties, un mums ir jāatmet cerība, ka viņš pārtrauks karu.” A. Sibiha aicināja sniegt Ukrainai nepieciešamās drošības garantijas un palīdzēt stiprināt Ukrainas armiju. Tāpat ministrs A. Sibiha uzsvēra, ka dalība ES ir labākā drošības garantija Ukrainai.
Paralēli miera panākšanas procesam šobrīd tiek veikti vairāki pasākumi Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai. Viens no šādiem pasākumiem ir NATO iniciatīva kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma Ukrainai nodrošināšanai (NATO Prioritized Ukraine Requirements List, PURL). Ministre B. Braže informēja, ka arī Latvija piedalīsies šajā NATO iniciatīvā un akcentēja: “Šogad Latvija veltīs gandrīz 0,3% no iekšzemes kopprodukta Ukrainas militārajam atbalstam.”
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma ES un dalībvalstis sniegušas atbalstu Ukrainai 158,6 mljrd. EUR apmērā, no kuriem vismaz 59,6 mljrd. EUR bijusi militārā palīdzība. Latvijas atbalsts ietver arī 42 “Patria” 6x6 bruņutransportieru un cita veida militārā ekipējuma nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Ukrainas karavīru apmācības, kā arī atbalstu Informācijas tehnoloģiju, Atmīnēšanas, Jūras spēju un Elektroniskās karadarbības koalīcijās. Tāpat tiek veicināta Ukrainas militārās rūpniecības attīstība, īpaši dronu ražošana. Latvija iegulda Ukrainas militārajā dronu industrijā un finansē 2024. gadā izveidoto Dronu koalīciju (20 milj. eiro apmērā), kuru Latvija vada kopā ar Apvienoto Karalisti. Koalīcijā piedalās 20 valstis.
ES ārlietu ministri diskutēja arī par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai. Šobrīd tiek sagatavoti priekšlikumi 19. sankciju kārtai. Joprojām galvenais fokuss ir uz tādiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas maksimāli samazinātu Krievijas ienākumus, īpaši uzsverot energoresursu tirdzniecību (gāzes un naftas ienākumi), sankcionējot papildu ēnu flotes kuģus un militārās rūpniecības spējas, liedzot piekļuvi Rietumu tehnoloģijām. Kopumā ES ir piemērojusi sankcijas 447 “ēnu flotes” kuģiem. B. Braže norādīja, ka Latvijas valdības nostāja ir stingra – nedrīkst tikt vājinātas esošās sankcijas, un jaunajai sankciju kārtai jābūt mērķētai uz spēcīgiem nozaru ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, īpaši tās enerģētikas un finanšu nozarēm (tostarp kriptovalūtu). Šīs nozares rada galvenos ieņēmumus Krievijai, lai tā turpinātu finansēt agresiju pret Ukrainu. Jāiekļauj tālāki ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam, īpaši kālija hlorīda mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas, kā arī jāpastiprina spiediens pret Krievijas “ēnu floti” un tās ekosistēmu, lai līdz šim panāktais naftas cenu griestu samazinājums netiktu apiets ar jaunu Krievijas “ēnu kuģu” nonākšanu ūdeņos. Papildu sankcijām svarīga ir tarifu paaugstināšana Krievijas un Baltkrievijas eksportam. “Tāpat jāturpina sadarbība ar ASV sekundāro sankciju jautājumā”, norādīja ministre.
Krievijas Centrālās Bankas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam. ES ārlietu ministriem notika neformāla viedokļu apmaiņa par Krievijas Centrālās Bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, jo šobrīd arī ES un G7 dalībvalstis diskutē par tiesisku risinājumu iesaldēto līdzekļu plašākai izmantošanai Ukrainas vajadzībām. Kopumā ES, G7 un Austrālijā ir iesaldēti aptuveni 260 mljrd. EUR Krievijas Centrālās Bankas noguldīto aktīvu. No tiem Eiropas Savienībā ir identificēti aptuveni 210 mljrd. EUR. Diskusijā piedalījās arī ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.
Situācija Tuvajos Austrumos. Ārlietu padome pārrunāja situāciju Gazas joslā un Irānas destabilizējošo lomu reģionā. Diskusijā piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš uzsvēra: “Humanitārā situācija Gazā ir ārkārtīgi smaga, tāpēc ir vitāli svarīgi rīkoties nekavējoties – atgriezties pie pamiera, plašā apjomā sniegt humāno palīdzību palestīniešu civiliedzīvotājiem un atbrīvot visus ķīlniekus. Hamās ir nekavējoties jānoliek ieroči, atsakoties no varas Gazā.”
Atbilstoši kopīgajai ES nostājai Latvija atbalsta miermīlīgu divu valstu risinājumu, kas panākts sarunās, ievērojot starptautisko tiesību prasības, jo īpaši ANO Drošības padomes rezolūciju 2735 (2024). Rezolūcija paredz tūlītēju pamieru, ķīlnieku atbrīvošanu un konflikta risinājumu, kas panākts sarunu ceļā.
29. augustā neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Sviatlana Cihanouska (Sviatlana Tsikhanouskaya) un viņas dzīvesbiedrs Siarhejs Cihanouskis (Siarhei Tsikhanouski). Ārlietu ministre B. Braže atzīmēja: “Siarheja un dažu politieslodzīto atbrīvošana ir apsveicams solis. Jūnijā tika atbrīvoti arī divi Latvijas pilsoņi. Taču režīms turpina atbalstīt Krievijas agresiju un īstenot masveida represijas. Ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu, lai tas atbrīvotu visus politieslodzītos un mainītu savu rīcību.”
Neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Lielbritānijas, Norvēģijas, Islandes ārlietu ministri, kā arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētājs.
Kopenhāgenā B. Braže tikās ar Dānijas civilās aizsardzības ministru Torstenu Šaku Pēdersenu (Torsten Schack Pedersen), lai apspriestu kritiskās infrastruktūras aizsardzību un Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu atturešanu. Ministre tikās arī ar Nīlsa Bora institūta direktoru Joakimu Matīsensu (Joachim Mathiesen), ar kuru pārrunāja Latvijas kvantu nozares attīstību un zinātniekiem pieejamās starptautiskās partnerības.
