Flickr
2026. gada 21. un 22. maijā Helsingborgā, Zviedrijā, notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta 7. un 8. jūlijā Ankarā plānotā NATO samita prioritātēm.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Ankaras samitā ir būtiski apliecināt transatlantisko vienotību un NATO kolektīvās aizsardzības principa nemainīgo nozīmi. Latvijas skatījumā sabiedrotajiem samitā ir jādemonstrē reāli sasniegtais aizsardzības izdevumu palielināšanā un NATO spēju mērķu izpildē, vienlaikus veicinot transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstību un saglabājot ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Sanāksmes laikā B. Braže norādīja, ka Eiropai ir jādara vairāk aizsardzības izdevumu, spēju un industrijas attīstības jomā.
“Ir pilnīga sabiedroto apņemšanās attiecībā uz NATO integritāti, atturēšanu un aizsardzību. Tas, ko signalizē ASV, ir tas pats – Eiropai ir jādara vairāk,” uzsvēra ministre.
Latvijas ārlietu ministre informēja NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) un sabiedrotos par Latvijas ieguldījumiem aizsardzībā un jaunu militāro spēju attīstībā. Latvija jau šobrīd aizsardzībai novirza 4,91% no iekšzemes kopprodukta, savukārt nākamgad saskaņā ar likumu paredzēts sasniegt vismaz 5% no IKP.
Ministre uzsvēra, ka ar aizsardzības finansējuma palielināšanu vien nepietiek – nepieciešams nodrošināt arī bruņotajiem spēkiem vajadzīgo ekipējumu, bruņojumu un citas spējas. Tādēļ sabiedrotajiem jāstiprina kopīgas piegādes ķēdes un jāmazina šķēršļi efektīvākai aizsardzības industriju sadarbībai. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš NATO spēju mērķu modernizēšanai, proti, mūsdienu tehnoloģiju, tai skaitā autonomo sistēmu ieviešanai, pretgaisa aizsardzībai, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi un strauji mainīgo drošības vidi.
B. Braže norādīja uz nepieciešamību turpināt stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, īpaši Alianses austrumu flangā, kā arī paaugstināt NATO kaujas gatavību. Viņa uzsvēra, ka papildu finansējums jāiegulda kritiski svarīgu spēju attīstībā un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, integrējot veiksmīgākos Ukrainas pieredzē balstītos risinājumus.
Apspriežot situāciju Ukrainā, ministre atkārtoti uzsvēra nepieciešamību turpināt sniegt Ukrainai militāro un finansiālo atbalstu. Latvija arī šogad nodrošinās militāro palīdzību Ukrainai vismaz 0,25% no IKP apmērā, tostarp atbalstot NATO iniciatīvas Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai.
