Flickr
2025. gada 20. oktobrī Luksemburgā ārlietu ministre Baiba Braže Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē uzsvēra, ka vienīgais ceļš uz mieru ir nodrošināt atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai un turpināt spiedienu (ekonomiski, politiski, militāri) uz Krieviju. B. Braže aicināja visas ES dalībvalstis ņemt vērā Ukrainas prioritāro vajadzību sarakstu un uzsvēra, ka Latvija šīm vajadzībām jau ir sniegusi gan militāru, gan finansiālu atbalstu.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Krievija ne tikai nevēlas mieru un turpina “pirkt laiku”, bet īsteno arvien agresīvākus uzbrukumus Ukrainai. Tuvākie mēneši Ukrainā prognozējami ļoti smagi, tādēļ šobrīd ir izšķiroši svarīgi nodrošināt Ukrainai visu militāro un finansiālo atbalstu pašaizsardzībai.
Sankcijas strādā, un Krievijas “kara ekonomika” turpina brukt. Steidzami ir jāvienojas par 19. sankciju kārtu, kas vērsta pret “ēnu floti”, enerģētikas un finanšu sektoriem, kas agresoram ļauj finansēt karu pret Ukrainu.
Par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam ir jāpanāk politiska vienošanās, lai pēc iespējas ātrāk atrastu praktisku risinājumu.”
ES Ārlietu padomē klātienē piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpina valsts aizsardzību pret arvien pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem, enerģētikas nozare pašlaik atrodas kritiski zemākajā punktā kopš kara sākuma. Krievija tuvojošos ziemu izmanto kā ieroci, kombinējot jaunas sabotāžas taktikas, lai nodarītu maksimālus bojājumus enerģētikas infrastruktūrai. A. Sibiha aicināja ES dalībvalstis būt vienotām un palīdzēt nodrošināt Ukrainas akūtās vajadzības, turpināt visa veida spiedienu pret Krieviju, kā arī ieguldīt Ukrainas militārajā industrijā. A. Sibiha uzsvēra, ka Ukraina turpinās pašaizsargāties un veikt triecienus pa leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, lai ierobežotu tās spējas veikt teroristiskas darbības Ukrainā.
Ministri pauda atbalstu Īpašā Tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu ātrākai darbības uzsākšanai.
Pārrunājot situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tostarp miera sarunu procesu, B. Braže uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē ASV un reģionālo starpnieku – Ēģiptes, Kataras un Turcijas – lomu vienošanās panākšanā.
Diskusijā par ES attiecībām ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm B. Braže norādīja, ka Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pastiprinājusi politisko dialogu ar reģiona valstīm (Japāna, Singapūra, Austrālija, Dienvidkoreja) – drošībā un ekonomikā, sankciju apiešanas novēršanā, “ēnu flotes” apkarošanā.
ES Ārlietu padomes ietvaros B. Braže tikās ar Moldovas Ministru prezidenta vietnieku un ārlietu ministru Mihaju Popšoju, kā arī Uzbekistānas ārlietu ministru Bahtijoru Saīdovu.
19. oktobrī B. Braže piedalījās 4. ES–Irākas Sadarbība padomes sanāksmē. 20. oktobrī B. Braže uzrunāja Starp-reģionu drošības un savienojamības ministru sanāksmes dalībniekus no Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kā arī Turcijas.