2025. gada 11. augustā, neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē pārrunāta Krievijas agresija pret Ukrainu un turpmākais ES atbalsts Ukrainai. Tā notiek pirms šonedēļ (15. augustā) Aļaskā gaidāmās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās.
Sanāksmi sasauca ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, un tā notika attālināti. Viņa uzsvēra, ka ES ārlietu ministri pauž atbalstu ASV centieniem panākt taisnīgu mieru.
Sanāksmē attālināti pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādīja, ka ar spēku uzspiestie lēmumi nekad nebūs pieņemami Ukrainas sabiedrībai, un aicināja ES kopā ar ASV palielināt spiedienu pret Krieviju.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Atzinīgi vērtējam ASV un eiropiešu vienotus centienus apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Krievija nav mainījusi savus mērķus - pakļaut Ukrainu, sašķelt sabiedrotos, iegūt teikšanu par Eiropas drošību. Tāpēc būtiski ir turpināt atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai, saglabāt eiroatlantisko vienotību, stiprināt savu aizsardzību un drošību, vājināt Krieviju un tās militārās spējas, tostarp stiprinot esošās sankcijas un novēršot to apiešanu.
Mēs visi vēlamies taisnīgu un ilgstošu mieru un vienošanos, kas to panāk – Ukraina to vēlas vairāk par visiem. Taču vienošanai jānodrošina taisnīgu, ilgtspējīgu un starptautisko tiesību principos balstītu mieru. Krievijas agresija nedrīkst tikt ne atalgota, ne attaisnota. Līdz šai dienai nav neviena indikatora no Krievijas puses, kas liecinātu par tās patiesu vēlmi pēc miera un agresijas pārtraukšanas.”
Pārrunājot darbu pie 19. sankciju kārtas, B. Braže norādīja, ka Latvijas prioritātes ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, finanšu sfēru, un turpmāka “ēnas flotes” kuģu pakļaušana sankcijām.
Ministri pārrunāja arī situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un ES rīcības iespējas Gazas joslā, reaģējot uz Izraēlas Drošības kabineta 8. augusta lēmumu pastiprināt militāro operāciju Gazā. B. Braže norādīja, ka Latvija neatbalsta Izraēlas lēmumu paplašināt militāro operāciju Gazas joslā un aicina to pārskatīt, jo tas neveicina konflikta risināšanu un var novest pie tālākas situācijas eskalācijas. Vienlaikus Latvija nemainīgi atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un uzskata, ka Hamās ir nekavējoši jāatbrīvo visi ķīlnieki un jānoliek ieroči, atsakoties no varas Gazā, un jārisina humānā katastrofa Gazā.