Flickr
2026. gada 27. martā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju organizēja Latvijā akreditēto ES, NATO dalībvalstu un Šengenas zonas valstu vēstnieku vizīti uz valsts austrumu robežu. Vizītes galvenais mērķis – veicināt izpratni par situāciju uz Latvijas austrumu robežas un iepazīstināt ar paveikto un plānoto Latvijas kā ES un NATO ārējās robežas stiprināšanā. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas un Baltkrievijas radītajiem hibrīdajiem apdraudējumiem, kā arī Latvijas muitas darbam, īstenojot ES eksporta un sankciju kontroli, tostarp Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju apiešanas mēģinājumiem.
Vizītes laikā vēstnieki tikās ar Valsts robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Gunti Pujātu, Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieku, pulkvežleitnantu Vadimu Grickovu, kā arī ģenerāldirektora vietnieku muitas jomā, Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu. Vēstnieki apmeklēja Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Daugavpilī, pirmās nozīmes robežas šķērsošanas punktu “Pāternieki” un Piedrujas robežapsardzības nodaļu Krāslavā. Tiekoties ar Krāslavas mēru Gunāru Upenieku, vēstnieki iepazinās ar Latgales reģiona attīstības potenciālu uzņēmējdarbības, kā arī drošības un stratēģiskās infrastruktūras kontekstā, un tika informēti par neseno bezpilota lidaparāta incidentu Krāslavas novadā Dobročinas ciema tuvumā.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis uzsvēra, ka ES un NATO robežvalstis vairāk nekā citas ES valstis ir ieguldījušas drošībā un aizsardzībā, tostarp stiprinot ES un NATO austrumu robežu – pirmo drošības līniju.
“Pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē jāapzinās, ka bez drošības nav arī miera un labklājības. Tāpēc ir jāturpina stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas Austrumu flangā, pielāgojot tās Krievijas un Baltkrievijas radītajiem draudiem”, norādīja A. Uršuļskis. Viņš uzsvēra, ka Latvija ar lielu atbildību izturas pret ES un NATO austrumu robežas nostiprināšanu. Turpinās darbs infrastruktūras pilnveidošanā un stingrāku kontroles procedūru ieviešanā, lai novērstu sankciju apiešanas mēģinājumus, apturētu nelegālās migrācijas plūsmu un novērstu dažādas citas Krievijas un Baltkrievijas īstenotas hibrīdkara darbības. Latvija sagaida lielāku solidaritāti un atbalstu no ES un NATO šajā jomā.
A. Uršuļskis uzsvēra: “Eiropas Savienībai ir jāstiprina drošība un aizsardzības spējas, robežas un sabiedrības noturība, konkurētspēja un ES globālā ietekme. Tas ir visu ES iedzīvotāju drošības interesēs. Tāpēc diskusijās par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam viena no prioritātēm, par kuru iestājas arī Latvija, ir nepieciešamība novirzīt papildu ES finansējumu valstīm un reģioniem ES austrumu pierobežā, tostarp Latvijai. “Eiropas Komisijas priekšlikumā par ES daudzgadu budžetu pozitīvi vērtējama austrumu robežas izcelšana robežu pārvaldības kontekstā. Tomēr tajā nav pietiekami atspoguļoti būtiskie izaicinājumi un ietekme uz reģiona valstīm, kas saistīti ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī nepietiekami ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme uz Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm,” viņš akcentēja.
Informācijai
2026. gada 16. martā Latvija sadarbībā ar vadošajām valstīm Somiju un Poliju, kā arī ar dalībvalstīm Lietuvu, Igauniju un Zviedriju iesniedza izvērtēšanai Eiropas Komisijā Eastern Flank Watch sākotnējo projektu pieteikumu Eiropas Kopējo interešu aizsardzības projektu (EDPCI) finansējumam.
Latvijas austrumu robeža ir 457 km garš Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas posms, kas atrodas uz Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežas un kalpo kā vairogs pret nelegālo migrāciju un hibrīddraudiem, tādejādi nodrošinot arī ES un NATO ārējās austrumu robežas drošību un aizsardzību. Saistībā ar ģeopolitisko situāciju austrumu robežas stiprināšana ir prioritāte, tostarp tās tehnoloģiskā izbūve, apsardze un īpašs atbalsts pierobežas pašvaldībām (Latgalē un Alūksnē) ekonomiskajai izaugsmei un drošībai.