Flickr
2026. gada 14.–15. maijā Moldovas Republikā, Kišiņevā, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piedalījās ikgadējā Eiropas Padomes dalībvalstu 135. ministru sesijā.
Ministru sesijā tika apstiprināta Rezolūcija par Paplašinātā daļējā nolīguma izveidi par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu Pārvaldības komiteju (Enlarged Partial Agreement). Kopumā jau 34 Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī Eiropas Savienība, Austrālija, un Kostarika ir paudušas nodomu kļūt par Paplašinātā daļējā nolīguma par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu Pārvaldības komitejas dalībniecēm, un ir iesniegušas paziņojumus Eiropas Padomes ģenerālsekretariātam par nodomu pievienoties.
Sesijas laikā parlamentārais sekretārs apliecināja Latvijas stingro apņemšanos turpināt iestāties par Eiropas Padomes pamatvērtībām: demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu, kas veido Eiropas telpas drošības, stabilitātes un saliedētības pamatu.
A. Uršuļskis uzsvēra Latvijas nozīmīgo darbu Ukrainas atbalstam. Latvija stingri atbalsta Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi, kā arī Zaudējumu reģistra un Starptautiskās prasību komisijas darbu. Latvija ir starp pirmajām dalībvalstīm, kas ratificējušas Konvenciju par Starptautiskās prasību komisijas izveidi. Tas ir skaidrs apliecinājums mūsu apņēmībai nodrošināt starptautisku atbildību par agresijas noziegumu.
Eiropas Padomes dalībvalstis Kišiņevā diskutēja par migrācijas radītajiem izaicinājumiem Eiropā, kā arī tika pieņemta politiskā deklarācija par migrāciju. Deklarācija stiprina Eiropas valstu politisko vienotību, veidojot kopīgu izpratni par migrācijas, hibrīdapdraudējumu un migrantu instrumentalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Vienota politiskā nostāja būtiski palielina Eiropas kolektīvo noturību.
Diskusijā A. Uršuļskis uzsvēra, ka Latvijas austrumu robeža ir pakļauta pastāvīgam migrācijas spiedienam, ko izraisa Baltkrievijas režīma, ko atbalsta arī Krievija, īstenotā migrantu instrumentalizācija. Latvija turpina rīkoties pilnīgā atbilstībā cilvēka pamattiesībām un drošībai, un iegulda ievērojamus resursus, lai nodrošinātu ES ārējās robežas aizsardzību.
A. Uršuļskis atzīmēja Moldovas prezidentūras iniciatīvu un ekspertīzi, pievēršot uzmanību ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās jautājumam. Dalībvalstis atbalsta nepieciešamību turpināt Eiropas Padomes darbu kopīgu standartu izstrādei ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās apkarošanai.
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē (Alain Berset) prezentēja ziņojumu par iniciēto stratēģisko un politisko procesu “Jaunais Demokrātijas pakts Eiropai pārmaiņu laikā” kas uzsākts 2025. gadā, lai risinātu demokrātijas eroziju un stiprinātu demokrātiju Eiropā.
Latvija apliecina gatavību aktīvi iesaistīties Eiropas Padomes Jaunā Demokrātijas pakta Eiropai sadarbības procesā, lai stiprinātu demokrātijas noturību, tiesību varu un cilvēktiesību ievērošanu kā būtisku Eiropas stabilitātes pamatu. Jaunais Demokrātijas pakts ir nozīmīgs instruments, kas palīdzēs dalībvalstīm pielāgoties mūsdienu izaicinājumiem – no hibrīdapdraudējumiem līdz sabiedrības uzticības demokrātiskajām institūcijām stiprināšanai.
Informācijai
Eiropas Padome dibināta 1949. gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.