Flickr
2025. gada 12. decembrī Ārlietu ministre Baiba Braže, atklājot Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) gada noslēdzošo sēdi, video uzrunā pateicās par līdzšinējo darbu un aicināja arī turpmāk saglabāt un kopt latviešu valodu un kultūru pasaulē – tas ir sevišķi svarīgi gan aktīvai pilsoniskajai saiknei, ar Latviju, gan atgriežoties Latvijā.
Ministre pateicās par diasporas dalību Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, ekonomikas forumā Spotlight Latvia ASV, diasporas skolu darbu un dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas pulcēja diasporu no visas pasaules.
B. Braže pateicās par diasporas visa veida sniegto atbalstu Ukrainai. Tāpat ministre norādīja, ka diasporai ir liela loma Latvijas valsts tautsaimniecībā un investīciju piesaistē.
Ārlietu ministre uzsvēra diasporas nozīmīgo lomu 2026. gada Saeimas vēlēšanās – īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē, kad novērojama Krievijas ārējā ietekme un tā izplata naidīgu informāciju, diasporas līdzdalība ir ļoti svarīga.
Aktīva sadarbība ar diasporu turpināsies arī 2026. gadā. Valsts budžets ir pieņemts, diasporai paredzot 2,5 miljonus eiro finansējumu.
Diasporas nozīmīgo lomu apliecina arī Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra 2025. gadā veiktā jaunā pētījuma “Diasporas investīcijas Latvijā” pamata secinājums – diaspora jau šobrīd ik gadu mobilizē Latvijai kapitālu 0, 94 – 1,0 miljardu eiro apjomā. Finansiālie ieguldījumi uzņēmējdarbībā ir makroekonomiski nelieli, toties kvalitatīvi nozīmīgi; vēl vairāk – aptuveni trīs ceturtdaļas no diasporas ieguldījumu vērtības ir nemateriālajos resursos: zināšanās, prasmēs, profesionālajos tīklos, reputācijā un uzticēšanās kapitālā. Pētījums pierāda diasporas pārstāvju augsto zināšanu, inovāciju un kontaktu potenciālu.
Ārlietu ministrija diasporas politikas ietvaros stiprina saikni ar aptuveni 400 000 tautiešiem visā pasaulē, veidojot sadarbības tīklus ar Pasaules latviešu ekonomikas forumu un tā pēctecības pasākumiem, Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumā u. c. formātos. Investējot Latvijā, diaspora meklē gan finanšu atdevi, gan jēgpilnu ietekmi uz Latviju. Tautiešiem rūp Latvijas attīstība, un viņi vēlas kvalitatīvu sadarbību. Šie secinājumi kopumā iezīmē nepieciešamību pēc paradigmas maiņas Latvijas diasporas politikā, akcentējot investīciju nozīmi diasporā, tai skaitā cilvēkkapitālā, kas potenciāli būtu viens no valsts izaugsmes nozīmīgiem paātrinātājiem.
Pētījuma secinājumus prezentēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un Sociālo zinātņu fakultātes pētniece, sociālo zinātņu doktora grāda kandidāte Līga Brasliņa. Pētījums tiks publicēts 2026. gada janvārī un būs pieejams LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājas lapā Pētījumi.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze sēdes dalībniekus informēja par diasporas iesaisti politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē. Ministrija ir uzturējusi un papildinājusi komunikācijas tīklu ar diasporas pārstāvjiem un organizācijām, apkopojusi informāciju par diasporu interesējošām jomām. DKP sēdēs ir pārrunāti tādi jautājumi kā remigrācija, valsts valoda, Valsts aizsardzības dienests, diasporas dalība vēlēšanās, civilā aizsardzība, studijas Latvijā.
Ministrija 2025. gadā ir atbalstījusi 74 projektus diasporas atbalsta programmas ietvaros 25 valstīs 137 108 eiro apmērā. Diasporas grupa ir viesojusies pie Latvijas diasporas pārstāvjiem Norvēģijā, Kanādā, Zviedrijā, ASV, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Gruzijā.
Sēdē tika izskatīts līdz šim paveiktais Plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam. Par Plāna izpildi atbildīgo nozaru institūciju pārstāvji informēja par uzdevumu un pasākumu līdzšinējo realizāciju.
Informācijai
Diasporas konsultatīvā padome kā padomdevēja institūcija dibināta 2019. gada maijā. Tā veicina saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvajā padomē ir 27 pārstāvji, un ir vienlīdz plaši pārstāvētas gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot Diasporas likumā, Plānā darbam ar diasporu un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Ārlietu ministrija nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un tās koordinētu īstenošanu.