2025. gada 14. novembrī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže tiksies ar Baltijas valstu kolēģiem – Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu (Margus Tsahkna) un Lietuvas ārlietu ministru Ķēstuti Budri (Kęstutis Budrys). Ministri pārrunās aktuālos Baltijas valstu trīspusējās sadarbības un starptautiskās dienaskārtības jautājumus – transatlantiskās attiecības, drošības situācija Austrumu flangā, tostarp Baltijas jūras un ES / NATO ārējo robežu drošības stiprināšana, atbalsts Ukrainai un Krievijas iegrožošana, ES daudzgadu budžets un ES paplašināšanās.
Ministri Rīgā tiksies 31. Baltijas Padomes laikā, kuru vadīs Baltijas Asamblejas (BA) prezidents Jānis Vucāns un Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Padomes fokusā – Baltijas valstu sadarbība drošībā un aizsardzībā, civilajā aizsardzībā, enerģētikas drošībā, digitalizācijā, veselības aprūpē, kā arī zinātnē un kultūrā.
Baltijas Asamblejas pārstāvji un Baltijas valstu ārlietu ministri diskusijā uzsvērs visu triju valstu sadarbības prioritātes. Latvijas ārlietu ministre informēs par Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē (BMP) 2025. gadā laikā sasniegto Latvijas prioritārajās jomās: 1) reģiona drošība un noturība; 2) atbalsts Ukrainai; 3) reģionālās savienojamības pilnveidošana, enerģētiskās drošības stiprināšana, investīciju piesaiste. Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna iepazīstinās ar Igaunijas izvirzītajam prioritātēm prezidentūrai BMP 2026. gadā.
31. Baltijas Padomes noslēgumā Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns un ārlietu ministre Baiba Braže parakstīs kopīgo paziņojumu par Baltijas valstu sadarbībā šogad paveikto un prioritārajiem jautājumiem 2026. gadā.
14. novembrī pulksten 13.00 Saeimā notiks Baltijas Asamblejas prezidija un Baltijas valstu ārlietu ministru kopīgā preses konference.
To arī varēs vērot Saeimas
- Youtube kontā (EN)
- tīmekļvietnē www.saeima.lv
32. Baltijas Padome norisināsies 2026. gada 23. oktobrī Tallinā.
Papildu informācijai
- Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu vidū tiek mainīts ik pēc gada.
- Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un BMP Sadarbības padomes (Baltijas valstu ārlietu ministru) kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā. Baltijas Padome tradicionāli notiek Baltijas Asamblejas ikgadējās sesijas laikā.
- Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī.