Par entuziastiem, kuri veiksmīgi cīnās pret korupciju. Taču tikai Latvijā. (IHNED.cz)

02.12.2014. 19:09

Šai organizācijai ir 147 darbinieki, vairākums no tiem – sievietes. Tās jauno vadītāju, respektētu ekspertu ar ilggadēju praksi, ievēlēja 92 no simts parlamenta deputātiem. Tas ir ievērojams rezultāts, ņemot vērā to, ka tieši šīs organizācijas dēļ šogad norisinājās ārkārtas vēlēšanas, kurās pret iepriekšējo politiski saistīto vadītāju kopīgi cīnījās visi deputāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Latvijā ir daudz nozīmīgāka institūcija nekā šķiet. Lai gan Transparency International ar korupciju saistītajos reitingos Latvija atrodas par pāris vietām zemāk nekā Čehija, par spīti tam tieši KNAB un ar to saistītie notikumi pierāda, ka funkcionējošai pretkorupcijas iestādei ir jēga.

Sabiedrības acīs KNAB ir viena no visuzticamākajām iestādēm Latvijā. Institūcijas un visas latviešu cīņas pret korupciju simbols ir vadītāja vietniece Juta Strīķe, kurai pagājušajā gadā dzīvības draudu dēļ vairākus mēnešus vajadzēja slēpties ārzemēs. „Mēs visi patiešām esam entuziasti,” apgalvo Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Korupcijas izmeklēšanai KNAB ir policijas pilnvaras un līdztekus tam darba aprakstā attiecīgi ir arī kontrole pār politisko partiju finansēšanu. Birojam ir arī tiesības apturēt vēlēšanu kampaņu, ja partijas izdevumi pārsniedz likumā norādīto robežu. Astoņu gadu darbības laikā birojs prokuratūrai ir nodevis 114 gadījumus, tai skaitā arī dažu ministru.

Šī gada pavasarī birojs izraisīja valdības krīzi, uzsākot trīs visietekmīgāko Latvijas oligarhu, kuri vienlaicīgi ir līderi un (Víta Bárt skatījumā) arī īpašnieki trim politiskajām partijām, izmeklēšanu: ostas pilsētas mēra un „bezrobežu” valdītāja Aivara Lemberga, Tautas partijas vadītāja Andra Šķēles un Aināra Šlesera no partijas Par labu Latviju. „Vislielākais mūsu darba apliecinājums ir tas, ka septiņi vislabākie Latvijas advokāti ir pārorientējušies no pilsoniskajām uz krimināltiesībām, lai pārstāvētu oligarhus pret mums,” saka Diāna Kurpniece.

Pavasarī KNAB oligarhus gribēja nodot kriminālvajāšanā. Parlaments to tomēr noraidīja, tad visā situācijā iesaistījās līdz tam ne visai izteiksmīgais prezidents Valdis Zatlers. Viņš izsludināja referendumu par parlamenta atlaišanu, lai gan viņam bija atlicis neilgs laiks līdz mandāta beigām un viņš varēja kandidēt otro reizi. Sabiedrība parlamentu atlaida, taču tas vēl paspēja ievēlēt „savu” valsts galvu. Bet Zatlers zibenīgi nodibināja jaunu liberāļu partiju un septembra vēlēšanās ierindojās otrajā vietā. Tagad viņš ir daļa no centriski labējās valdošās koalīcijas, kamēr divi no trim oligarhiem parlamentā nemaz neiekļuva.

Kas KNAB eksistencē iespaido citas post-komunistiskās valstis? Tas, ka patiesībā sākotnēji tas bija vienas no jaunajām partijām organizēts projekts, kura nokļuva pie varas Latvijas politikā ierasto politisko spēku maiņas parlamentā laikā. Partijas Latvijā tiek nodibinātas un beidz savu eksistenci gandrīz uz katrām vēlēšanām un, lai pievilinātu vēlētājus, tās nāk klajā ar atraktīvām idejām. Viena no tām bija partija Jaunais Laiks, kuru tieši ar antikorupcijas retoriku 2001. gadā nodibināja tajā laikā Latvijas Bankas prezidenta amatu atstājošais Einārs Repše. Partija vēlētājiem piedāvāja izveidot KNAB, kurš, vienkāršot sakot, Repšem nodrošināja premjera amatu. Pats Repše aizdomīgu nekustamo īpašumu darījumu dēļ bija KNAB izmeklēšanas objekts trīs gadus vēlāk un bija spiests atkāpties no aizsardzības ministra amata.

Post-komunistiskai valstij tas nozīmē, ka pretkorupcijas institūcija, šķietami politiķu varā, spēj no turbulenta politiskā perioda iziet pastiprināta. Pietiek ar viena politiķa drosmi, iestājoties pret oligarhu sistēmu.

Un īpaši čehu lasītājiem: pirms Valdis Zatlers, par vienpadsmit gadiem jaunāks nekā Prāgas mērs Bohuslav Svoboda, 2007. gadā kļuva par politiķi un bezpartejisku prezidentu, līdz tam bija augstas klases ortopēdijas ķirurgs.

IHNED.cz, 29.11.2011.