Flickr
2025. gada 8. jūlijā Ženēvā notika Latvijas organizēta paneļdiskusija “Ko mākslīgā intelekta izplatība nozīmē informācijas integritātei?”, kas norisinājās foruma “Pasaules samits par informācijas sabiedrību” augsta līmeņa pasākuma ietvaros. Diskusijas mērķis bija meklēt risinājumus tam, kā mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstības laikmetā, respektējot cilvēktiesības un vārda brīvību, nodrošināt informācijas integritāti un stāties pretī informācijas manipulācijai.
Diskusijās ar globālajiem partneriem bija iespēja iepazīstināt ar Latvijas sasniegumiem un ekspertīzi cīņā ar dezinformāciju, kā arī ar veikumu mākslīgā intelekta jomā. Eksperti uzsvēra investīciju zināšanās, tehnoloģiju kompāniju caurskatāmības un MI pratības nozīmi. Viena no Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē ir risinājumi drošībai, ilgtspējai un attīstībai, kā arī 21. gadsimta draudu – kiberdrošības un mākslīgā intelekta radīto risku – iekļaušana darba kārtībā.
Pasākumu atklāja Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Ivars Pundurs, un to vadīja Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis digitālajos jautājumos Viktors Makarovs. Paneļdiskusiju, kas notika hibrīdformātā, apmeklēja vairāk nekā astoņdesmit valdību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. V. Makarovs uzsvēra, ka Latvija ir starp līderiem cīņā ar dezinformāciju, un mēs esam gatavi dalīties ar savu pieredzi šajā jomā, t. sk. ANO Drošības padomē.
Par MI radītajām iespējām un izaicinājumiem informācijas telpas drošībai diskutēja starptautisko un nevalstisko organizāciju, kā arī akadēmiskās vides pārstāvji. Indonēzijas nevalstiskās organizācijas “MAFINDO” priekšsēdētājs Septiadži Eko Nugroho (Septiaji Eko Nugroho), ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja Tematiskās iesaistes, īpašo procedūru un tiesību uz attīstību direktore Pegija Hiksa (Peggy Hicks), ASV domnīcas “Atlantic Council” paspārnē esošā “Digital Forensic Research Lab” (DFRLab) Tehnoloģiju programmu viceprezidents un vecākais direktors Greiems Brūkijs (Graham Brookie), kā arī Latvijas Universitātes “AI4Debunk” projekta pārstāve – profesore Žaneta Ozoliņa.
Vizītes Ženēvā laikā Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis digitālajos jautājumos V. Makarovs 9.un 10. jūlijā tikās ar ANO īpašo ziņotāju vārda un uzskatu brīvības jautājumos Irēnu Kānu (Irene Khan) un pārrunāja izaicinājumus vārda brīvībai un informācijas integritātei digitālajā laikmetā, ar ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijas Datu pārvaldības darba grupas priekšsēdētāju Peteru Majoru (Peter Major) – ANO Komisijas zinātnes un tehnoloģiju attīstības darba grupā uzsākto darbu datu pārvaldībā, kā arī ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja Tematiskās iesaistes, īpašo procedūru un tiesību uz attīstību direktori Pegiju Hiksu (Peggy Hicks) – par MI ietekmi uz vārda brīvību un cilvēktiesībām kopumā.
Diskusijas notika ar skatu uz Latvijas dalību ANO DP, kas sāksies 2026. gadā.
10. jūlijā V. Makarovs piedalījās arī “AI for Good” samita apaļā galda diskusijā par MI pārvaldības jautājumiem ar vadošajiem akadēmiķiem, valdību, lielo tehnoloģiju kompāniju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Pasaules samita par informācijas sabiedrību (WSIS+20) mērķis ir veidot platformu, kuras ietvaros strukturētā un iekļaujošā veidā nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī risināt jautājumus, kas saistīti ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām. Pašlaik turpinās Pasaules samita par informācijas sabiedrību pārskata process, kas noslēgsies 2025. gada 16.–17. decembra ANO Ģenerālajā Asamblejā.
Savukārt “AI for Good” samitā tiek meklēti jauni veidi, kā MI var paātrināt progresu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un veicināt kontaktus starp inovāciju virzītājiem un privātā sektora pārstāvjiem ar mērķi panākt to, ka MI rīki globālā līmenī tiek izmantoti plašāk.
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gadam 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Dalības virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.