ES institucionālās izmaiņas saskaņā ar Lisabonas līgumu

05.01.2015. 16:27

Eiropadome:

Elementi

Iepriekšējie ES pamatlīgumi

Lisabonas līgums

Institucionālais statuss

Nav institūcijas statuss.

Nosaka institūcijas statusu Eiropadomei. Tas nozīmē, ka (1) Eiropadomes lēmumi ir juridiski saistoši; (2) tās lēmumi tiek pieņemti ar attiecīgu lēmumu pieņemšanas procedūru; (3) tās lēmumu izvērtēšana tiek pakļauta Eiropas Kopienu Tiesas kompetencei. Tās lēmumu pieņemšanā balsošanas tiesības nav ES prezidentam un Eiropas Komisijas prezidentam, kuri piedalās Eiropadomes darbā.

Eiropadomes vadīšana

Šobrīd Eiropadomi vada attiecīgās ES prezidējošās dalībvalsts, kas uzņēmusies 6 mēnešu ES prezidentūru, valsts vai valdības vadītājs.

Izveido ES prezidenta amatu, kas vienlaicīgi ir arī Eiropadomes prezidents [1]. ES prezidenta pilnvaru termiņš ir 2,5 gadi ar iespējām tikt ievēlētam uz vēl vienu termiņu.

ES Padome:

Elementi

Iepriekšējie ES pamatlīgumi

Lisabonas līgums

ES Padomes prezidentūra

ES padomes prezidentūru uz sešu mēnešu termiņu uzņemas ES dalībvalstis, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principa.

Tiek izveidota tā saucamā "18 mēnešu prezidentūra", kuru uzņemas trīs ES dalībvalstis. Katra no trijām ES dalībvalstīm prezidē ES Padomi sešus mēnešus. Taču visas trīs konkrētās ES prezidējošas valstis sagatavo vienotu 18 mēnešu prezidentūras programmu.

ES Padomes vadīšana

Nozaru padomes vada attiecīgās ES sešu mēnešu prezidējošās valsts valdības nozares ministrs.

Saglabāsies esošā sistēma, izņemot attiecībā uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomi.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (VLĀAP)

Vada attiecīgās ES sešu mēnešu prezidējošās valsts valdības nozares ministrs.

VLĀAP tiek sadalīta divās atsevišķās padomēs – Vispārējo lietu padome un Ārējo attiecību padome. Vispārējo lietu padomi vada attiecīgās ES prezidējošās valsts valdības ministrs. Ārējo attiecību padomi vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Augstais pārstāvis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos (KĀDP)

Piesaistīts ES Padomei. ES Padomes sekretariāts nodrošina un palīdz īstenot tā kompetenci.

Vienlaicīgi veido ES ārpolitiku un drošības politiku, kā arī ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (komisārs), kurš atbild par ES ārējo darbību. To ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu. Augstajam pārstāvim pilnvaru īstenošanā palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests. Šis dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti.

Eiropas Parlaments (EP):

Elementi

Iepriekšējie ES pamatlīgumi

Lisabonas līgums

2008. gada decembra Eiropadomes vienošanās

EP sastāvs

EP 2004.-2009. gads: 785 deputāti

EP 2009.–2014. gads: 736 deputāti

EP 2009. – 2014. gads: 750 deputāti + priekšsēdētājs

EP 2009. – 2014. gads: Ja Lisabonas līgums stājas spēkā līdz 2009. gada beigām, tad EP sastāvs 2010. gadā tiek palielināts līdz 754 deputātiem EP 2009. – 2014. gada sasaukuma laikam.

Deputātu skaits no Latvijas

EP 2004.-2009. gads: 9 deputāti

EP 2009.–2014. gads: 8 deputāti

EP 2009. – 2014. gads: 9 deputāti

EP 2009. – 2014. gads: Ja Lisabonas līgums stājas spēkā līdz 2009. gada beigām, tad EP sastāvs 2010. gadā tiek palielināts līdz 754 deputātiem EP 2009. – 2014. gada sasaukuma laikam. Tādējādi Latvija iegūs 1 papildus deputāta vietu.

EP un Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs: ES Padome izvirza (ar vienprātību) EP Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu. EP apstiprina vai noraida izvirzīto kandidātu.

Eiropas Komisijas sastāvs: Dalībvalstis nosauc savus komisārus, tos saskaņojot ar izvirzīto priekšsēdētāju. EP apstiprina Eiropas Komisijas kolēģiju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs: ES Padome piedāvā (balsojot ar kvalificēto balsu vairākumu) EP Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu, pamatojoties uz EP vēlēšanu rezultātiem. EP ievēl izvirzīto kandidātu.

Eiropas Komisijas sastāvs: Dalībvalstis nosauc savus komisārus, tos saskaņojot ar izvirzīto priekšsēdētāju. Par Eiropas Komisijas kolēģiju EP sniedz piekrišanas balsojumu (a vote of consent).

EP kompetence

  • ES budžets tiek dalīts divās daļās: (1) obligātais (compulsory); (2) neobligātais (non-compulsory). Budžeta obligāto sadaļu veido no ES pamatlīgumiem izrietošie izdevumi, tostarp, izdevumi lauksaimniecībai. Par šo sadaļu gala vārds pieder ES Padomei. Par budžeta neobligāto sadaļu gala vārds pieder EP.
  • Šobrīd EP nevar ierosināt ES pamatlīgumu grozījumus.
  • ES budžeta dalījums obligātajā un neobligātajā tiek atcelts, tādējādi EP tiek piešķirta tikpat liela atbildība un ietekme ES budžeta pieņemšanā kā ES Padomei. Faktiski EP līdzlems/lems kopā (co-deside) ar ES Padomi par visiem ES izdevumiem.
  • Dod EP iespējas ierosināt ES pamatlīgumu grozījumus saskaņā ar Lisabonas līguma noteiktām procedūrām.
  • Nosaka papildus vairāk kā 40 gadījumus, kad likumdošanas iniciatīvas tiek pieņemtas ar EP iesaisti, piemēram, noteiktās tieslietu un iekšlietu jomās, sociālās garantijas migrantu darbaspēkam, kultūra, intelektuālā īpašuma tiesības, atsevišķos kopējās lauksaimniecības politikas aspektos u.c.

Eiropas Komisija (EK):

Elementi

Iepriekšējie šie ES pamatlīgumi

Lisabonas līgums

2008. gada decembra Eiropadomes vienošanās

EK sastāvs

EK sastāvs 2004.-2009. gads: 1 komisārs no katras no 27 dalībvalstīm;

EK sastāvs 2009.-2014. gads: jābūt mazākam kā dalībvalstu skaitam (skaitam jābūt starp 3 un 26. Ne mazāk kā trīs, jo EK ir koleģiāla institūcija). Lēmums par EK sastāva samazinājumu un dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principa īstenošanu pieņemams ES Padomei ar vienprātību.

EK sastāvs 2009.-2014. gads: 1 komisārs no katras dalībvalsts.

EK sastāvs pēc 2014. gada: 2/3 no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas dalībvalstu rotācijas principa. Tādējādi katros divos no trijiem EK termiņiem, piemēram, Latvijai būtu savs komisārs.

EK sastāvs 2009.-2014. gads un turpmākie EK sastāvi: 1 komisārs no katras dalībvalsts.

Eiropas Centrālā Banka (ECB)

  • Atšķirībā no iepriekšējo ES pamatlīgumu noteikumiem, ar Lisabonas līgumu ECB tiek piešķirts ES institūcijas statuss. Šāda statusa piešķiršana nekādā mērā nemaina līdzšinējo ECB juridisko un/vai politisko situāciju; ECB saglabā savu neatkarību no citām ES institūcijām.

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT)

  • Saskaņā ar Lisabonas līgumu EKT nosaukums tiek mainīts uz Eiropas Savienības Tiesa. Savukārt Pirmās instances tiesa tiek pārsaukta par Vispārējo tiesu. Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir arī Vispārējā tiesa un specializētās tiesas, kas līdz šobrīd saucās par Tiesas paneļiem.
  • Lisabonas līgums paredz ģenerāladvokātu EKT skaita palielinājumu no 8 līdz 11. Lisabonas līgumā iekļauta dalībvalstu vienošanās, ka Polijai, tāpat kā pašlaik Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei ir pastāvīgs ģenerāladvokāts un tā vairs nepiedalās rotācijas sistēmā; savukārt esošajā rotācijas sistēmā notiek piecu, nevis trīs ģenerāladvokātu rotācija.
  • Pašreiz EKT tiesnešus un ģenerāladvokātus nominē dalībvalstis un faktiski tie tiek automātiski apstiprināti amatā. Lisabonas līgums nosaka Konsultatīvās komitejas izveidošanu tienešu un ģenerāladvokātu nominēšanai EKT un Pirmās instances tiesā. Šīs komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo EKT un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Šī komiteja sniedz savu viedokli par kandidātiem, uz kura pamata dalībvalstis ar vienprātību var pieņemt lēmumu par kandidāta iecelšanu amatā.
  • Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ES līgumiem, Lisabonas līgums paplašina EKT jurisdikciju, aptverot tādas jomas kā (1) iekšlietas un tieslietas (brīvības, drošības un tiesiskuma telpa), kurā iepriekš EKT kompetence bija ierobežota līdz atsevišķiem šīs jomas aspektiem; (2) Kopējā ārpolitika un drošības politika, kuras ietvaros EKT ir tiesīga izskatīt lēmumu, kas nosaka ierobežojošus līdzekļus iepretim fiziskām un juridiskām personām, tiesiskumu; (3) indivīdu prasījumu par ES normatīvo aktu atcelšanu loka paplašināšana, kas iepriekš bija ierobežots tādā nozīmē, ka indivīds (fiziska un/vai juridiska persona) varēja vērsties EKT tikai par tiem aktiem, kas attiecas uz viņu tieši un personīgi.

[1] Pamatfunkcijas: a) vada un virza Eiropadomes darbu; b) nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu; c) cenšas veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē; d) pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam. Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.