Latviešu mākslinieces vilinošā pasaule

02.12.2014. 19:09

Vēl nesen Teodora Pištěka izstāde pārveidoja Muzeja "Kampa" Prāgas staļļus mākslinieciskā 1. formulas trasē. Patreizējā Latvijas mākslinieces Aijas Zariņas ekspozīcija vairāk nekā automašīnu fanus pievilinātu māmiņas ar bērniem.

Pirmajā acu uzmetienā naivisma stilā ieturētā mākslinieciskā izpausme ar izteiktu gleznotājas rokrakstu sevī slēpj arī avangarda elementus un izraisa vēlmi uzdot jautājumus. Izstāde, kuras nosaukums ir "Ceļš", ilgs līdz 23.03.

Dumpinieces ar optimistisku vīziju, Aijas Zariņas, darbi pie mums netiek izstādīti pirmo reizi. Ar viņas naivisma stilā ieturētajiem un ar simboliku cauraustajiem darbiem pirmo reizi mēs varējām iepazīties 2002. g. Brno Mākslas namā, kurš rīkoja Zariņas izstādi ar nosaukumu "Atmoda". Patlaban Zariņas darbi ir apskatāmi Muzejā "Kampa" – astoņi fovisma stilā skaņoti liela formāta audekli, kurus autore papildinājusi ar īsiem tekstiem, un kuri iezīmē autores interesi par tēmām, kas saista mākslu un sabiedrību. Zariņa veido arī objektus, instalācijas, nodarbojas ar scenogrāfiju un land art, gleznojumiem uz zemes. Uz izstāžu telpas grīdas atrodas linolejs, kas pārklāts ar eļļas gleznojumu – princesēm saules mirdzumā, sievietēm, vīriešiem vai ziediem, kas atgādina pirmklasnieka krāsainos zīmējumus. Tieši naivisma stila gleznojumi ar raksturīgajām izteiksmīgajām krāsām raksturo lietuviešu mākslinieces rokrakstu, kas savai izstādei sniedz neliela, bet iespaidīga kopuma iespaidu.

Neskatoties uz visu optimismu, māksliniece neatsakās no nepieciešamības uztraukt un kritizēt sabiedrību. Erotisku sieviešu pasaku tēlus, kas dodas raibā ainavā, nomaina pelēku spārnotu vīriešu – mākslinieku, kas stāv pie milzu zobrata, kā vergi – pelēkā glezna. Darbu papildina skaidrojošs teksts, kurā ietverta autores pārliecība par mūsdienu mākslu. Tā pēc viņas domām ir kļuvusi par patēriņa mašinērijas sastāvdaļu. Izstādes apjoms nav liels, taču sniedz vienreizēju iespaidu. Tā nosūta apmeklētāju atpakaļ bērnībā, kad tas uz papīra zīmēja savus priekšstatus par skaisto dzīvē un dabā. Visuresošās gleznas un zīmējumi, kas neatrodas varbūt tikai uz griestiem, izstāžu zāle atgādina bērnudārzu.

Aija Zariņa (1954) Latvijas MA 1982. g. izstudēja glezniecības nodaļu. Kopš astoņdesmitajiem gadiem viņa tiek uzskatīta ne tikai par izteiksmīgu personību, turklāt ne tikai Baltijā. Kā māksliniecei A. Zariņai izdevās pretoties sociālistiskās mākslas ideoloģijai, un, neskatoties uz to, ka arī viņu skāra varas struktūru represijas, A. Zariņai ir izdevies saglabāt savā darbā radošo un morālo brīvību.

Viņas darbi tikuši izstādīt Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Francijā, Vācijā un Kanādā vai ASV. Pērnā gada sākumā Latvijas Mākslas muzejs Rīgā sarīkoja mākslinieces darbu retrospektīvo izstādi, kur Zariņas māksliniecisko izcilību pamanīja arī Prāgas Muzeja "Kampa" direktore Meda Mládková. Aija Zariņa līdz ar to papildina tās jauno Austrumeiropas mākslinieku kolekciju.

Martina Buláková

Inguna Camrdova, tulkojums


MF Dnes, 05.03.2008.