Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas divpusējās attiecības

17.06.2020. 14:41

Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība dažādu institūciju starpā. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES, NATO un citos starptautiskās sadarbības formātos. Latvijas un Vācijas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.

 


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā tika atjaunotas abu valstu divpusējās attiecības.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vācijā akreditētie vēstnieki:

  • Egīls Levits (1992.- 1993.)
  • Andris Ķesteris (1994.- 1998.)
  • Andris Teikmanis (1998.- 2002.)
  • Mārtiņš Virsis (2002.- 2008.)
  • Ilgvars Kļava (2008.-2013.)
  • Elita Kuzma (2013.-2017.)
  • Inga Skujiņa (kopš 2017.)

Kopš 2019. gada 6. augusta Vācijas vēstnieks Latvijā ir Nikolajs fon Šepfs (Nikolai von Schoepff).

Goda konsuli

Vācijā darbojas 6 Latvijas Republikas goda konsuli:

  1. Hamburgas konsulārais apgabals – Senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann)
  2. Bavārijas konsulārais apgabals – Dr. Johanness Georgs Klāsens (Dr Johannes Georg Claessens)
  3. Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārais apgabals – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun)
  4. Hesenes konsulārais apgabals – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen)
  5. Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārais apgabals – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze)
  6. Brēmenes un Lejassaksijas konsulārais apgabals – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper)

 

 


 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Vācijā (kopš 2015. gada)

 2019.gada 11.novembris  Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča dalība svinīgajos pasākumos par godu Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienai
 2019.gada 16.-18.augusts  Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā
 2019.gada 21.maijs  3+1 Baltijas un Vācijas ārlietu ministru sanāksme Vācijā (Hamburga)
 2019.gada 10.marts  Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā
 2019.gada 21.-25.februāris  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Vācijā
 2019.gada 14.-15.februāris  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība Minhenes Drošības konferencē, Vācijā
 2018. gada 20.-21. septembris  Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā
 2018. gada 12.-14. jūlijs  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana
2017. gada 7.-8. jūlijs Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Ziemeļreinas – Vestfālenes federālās zemes amatpersonām.
2016. gada 28.-29. aprīlis Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hannoveres meses pasākumos
2015. gada 4.-6. novembris Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Berlīnē, tikšanās ar Bundestāga prezidentu N.Lammertu (Norbert Lammert).
2015. gada 21.-22. septembris Valsts prezidenta R. Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku
2015. gada 19.-20. maijs Ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Berlīnē - tikšanās ar ārlietu ministru F. V. Šteinmeieru, kancleres A. Merkeles padomnieku N. M. Landrūtu un Bundestāga Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu
2015. gada 18.-19. marts Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte Bavārijā
2015. gada 14.-17. marts Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte Bavārijā - tikšanās ar Bundestāga Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu un Bavārijas federālās zemes parlamenta prezidenti B. Štammu
2015. gada 26. janvāris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma - divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru F.V. Šteinmeieru, kā arī Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju N. Retgenu.
2015. gada 15.-16. janvāris Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas kancleri A. Merkeli, kā arī Vācijas prezidentu J. Gauku.

Vācijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā (kopš 2015. gada)

 2020.gada 21.februāris  Vācijas federālā ekonomikas ministra Pētera Altmeiera (Peter Altmaier) vizīte Latvijā
 2019. gada 11.oktobris  Vācijas aizsardzības ministres un CDU priekšsēdētājas Annegrētas Krampas-Kārenbaueres (Annegret Kramp-Karrenbauer) vizīte Latvijā (dalība Rīgas konferencē)
 2018. gada 13.-14. septembris  Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē
 2017. gada 23. augusts  Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā
 2017. gada 1. marts  Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā
 2017. gada 9. februāris  Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem
 2016. gada 13. septembris  Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) “3+1” tikšanās Rīgā
 2016. gada 13.-14. jūnijs  Vācijas Bundestāga Baltijas-Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā
2016. gada 26.-27. maijs Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) vizīte Latvijā: tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, Valsts prezidentu R. Vējoni, Ministru prezidentu M. Kučinski.
2016. gada 1.-7. maijs Bavārijas landtāga prezidija vizīte Baltijas valstīs, tostarp Latvijā
2015. gada 17. aprīlis Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera vizīte Latvijā, tikšanās ar Valts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidenti L. Straujumu un ārlietu ministru E. Rinkēviču
2015. gada. 5. februāris Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču

 

 

 


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Vācijas Bundestāga un Latvijas Saeimas starpā notiek aktīva un cieša sadarbība. Latvijas-Vācijas parlamentārā sadarbības grupa pirmoreiz dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 13. Saeimā. 2018. gada 13. decembrī 13. Saeimā tika izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Vācijas parlamentu, tās vadītāja ir Inese Lībiņa – Egnere (JV), vadītājas vietnieks – Artis Pabriks (AP!).

Arī Vācijas Bundestāgā jau kopš 1991. gada darbojas Vācijas-Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2017. gada Vācijas-Baltijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Štefans Ruperts (Dr. Stefan Ruppert) (VFR Bundestāga deputāts 2009. – 2013. un no 2017. gadā; FDP frakcijas biedrs).

 

 


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības

Preču tirdzniecība 2019. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Saskaņā ar CSP datiem 2019.gadā Vācija ierindojās 4. vietā starp visām tām valstīm, uz kurām tika eksportētas Latvijas preces, un 2. vietā attiecīgi preču importā.

2019 . gadā kopējais preču eksports veidoja 920.55 milj. EUR pieaugot par 5%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Galvenās eksporta preces: koksne un tās izstrādājumi (19 %), metāli un to izstrādājumi (16%) un augu valsts produkti (9%).

2019 . gadā kopējais preču imports veidoja 1709.32 milj. EUR pieaugot par 3%, salīdzinot ar 2018. gadu.

Galvenās importa preces: transporta līdzekļi (28 %), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (23%) un ķīmiskās rūpniecības un saskarnozares produkti (9%).

Plašāk:

Preču tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Tiešās investīcijas
Tūrisms

 

 


SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz šādiem spēkā esošiem starpvaldību un starpnozaru līgumiem:

  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
  • Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā)

2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.

Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).

Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).

Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD piedāvātās stipendijas, kuru piešķiršanu administrē Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta Informācijas centrs Rīgā. Tāpat arī Latvijas Universitātē regulāri strādā kāds DAAD lektors. Arī Latvija regulāri piešķir stipendijas studentiem no Vācijas.

Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru organizējot tālākizglītības kursus, mācību nometnes un mācību braucienus vācu valodas skolotājiem, kā arī sniedzot atbalstu mācību un metodisko materiālu nodrošināšanā, īpaši tām skolām, kurās vācu valoda tiek mācīta padziļināti vai tiek īstenota „Vācu valodas diploma programma”.

 

 

 


SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un latviešu profesionālās kultūras veidošanos un attīstību. Tomēr, neskatoties uz kopīgām iezīmēm, abām kultūrām ir katrai savas atšķirīgas vērtības un augsts potenciāls savstarpējai bagātināšanai un apmaiņai.

Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.

Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu puses kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.

 

 

 


SADARBĪBA VĀCIJAS-LATVIJAS PILSĒTU PARTNERĪBAS IETVAROS

Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.

 

 

 


LATVIJAS UN VĀCIJU PAŠVALDĪBU SADRAUDZĪBA

Esošie sadarbības partneri

Pašvaldība Latvijā

Pašvaldība Vācijā

Rīga

Bremen
Rostock

Daugavpils

Magdeburg

Jēkabpils

Melle

Liepāja

Darmstadt

Valmiera

Halle (Westfalen)
Gütersloh

Ventspils

Stralsund

Aizkraukles novads

Eppstein im Taunus
Thale im Harz

Alūksnes novads

Wettin-Löbejün (Sachsen – Anhalt)

Beverīnas novads

Gütersloh

Burtnieku novads

Gütersloh

Cēsu novads

Achim

Cesvaines novads

Weyhe

Ciblas novads

Aue, Bodenteich

Daugavpils novads

Bad Doberan

Dobeles novads

Schmölln

Engures novads

Scheessel

Ērgļu novads

Kölln – Reisiek

Grobiņas novads

Dassow

Jēkabpils novads

Parchim, Melle (Niedersachsen)

Kandavas novads

Ludwigsfelde

Ķekavas novads

Bordesholm

Kocēnu novads

Gütersloh

Kokneses novads

Wittingen

Kuldīgas novads

Geesthacht

Limbažu novads

Anklam

Lubānas novads

Weyhe

Ludzas novads

Aue

Madonas novads

Weyhe,
Mettmann

Mazsalacas novads

Gütersloh

Naukšēnu novads

Gütersloh

Rojas novads

Heikendorf

Rūjienas novads

Steinhagen

Salas novads

Mengerskirchen

Salacgrīvas novads

Handewitt

Salaspils novads

Finsterwalde

Saldus novads

Liederbach am Taunus

Siguldas novads

Stuhr

Skrīveru novads

Bad Homburg

Smiltenes novads

Willich

Strenču novads

Wiesenbach

Sayda

Tērvetes novads

St. Goar-Oberwesel

Tukuma novads

Scheessel

Vecpiebalgas novads

Bürgel

Ventspils novads

Hohenloh,
Parchim

Zilupes novads

Bad Bodenteich

 

 

 


LATVIEŠU KOPIENA VĀCIJĀ

Vācijā dzīvo vairāk nekā 50 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo uz dzīvi apmetušies Ziemeļvestfālenē, Lejassaksijā, Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, kā arī Berlīnē un Hamburgā.
Latviešu kopiena Vācijā ir aktīva, organizācijas - daudzveidīgas. Darbojas gan tādas t.s. “vecās emigrācijas’ organizācijas kā Latviešu centrs Minsterē, Latviešu centrs “Bērzaine” Freiburgā, Latviešu biedrība Hamburgā, gan jaunas, pēdējo desmit gadu laikā izveidotas organizācijas kā Berlīnes Latviešu bērnu un kultūras biedrība, Frankfurtes latviešu biedrība, Minhenes Latviešu kultūras biedrība “Namejs”, Latviešu kultūras biedrība “Saime” Štutgartē. Tuvākajos gados, iespējams, tik izveidotas jaunas organizācijas – piemēram, Leipcigā, Oldenburgā un citur. Gan biedrību paspārnē, gan paralēli tām aktīvi darbojas dažādi tautas deju kolektīvi un kori. Piemēram, Minsterē vien to ir seši – koris, tautas deju kolektīvi, bērnu ansamblis. Vācijā darbojas arī astoņas nedēļas nogales skolas, kam pēdējos gados būtisku atbalstu sniedz Latviešu valodas aģentūra. Lielākajās pilsētās vienu reizi mēnesī notiek dievkalpojumi latviešu valodā.

Vairāk informācijas par latviešu diasporu un tās organizācijām Vācijā atrodama Latvijas vēstniecības Vācijā mājas lapā:
http://www.mfa.gov.lv/berlin/tautiesiem/latviesu-organizacijas.

 

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Vāciju

Saites:

Vācijas Federālā Ārlietu ministrija 
Vācijas vēstniecība Latvijā