Latvijas Republikas un Taizemes Karalistes divpusējās attiecības

14.11.2018. 11:40

Taizeme (līdz 1921. gadam – Siāma) atzina Latvijas valsti 1921. gada 11. augustā, kā arī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 9. septembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Taizemi tika nodibinātas 1992. gada 19. martā.

Taizemes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā:

2018.gada 30.oktobrī akreditējās Taizemes vēstnieks Latvijā Sūnthorns Čaijindīpums (Soonthorn Chaiyindeepum) ar rezidences vietu Zviedrijā.

Latvijas Goda konsuls Taizemē:

Goda konsuls Prasong Chongratanakul (Prasong Chongratanakul).

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2013. gada 10. jūlijā Taizemes Senāta Darba un labklājības komitejas pārstāvju vizīte Latvijā, tikšanās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
2012.gada 10.septembrī mācību vizītes ietvaros Latvijā uzturējās Taizemes Senāta delegācija. Notika delegācijas vadītājas Taizemes Karalistes Senāta otrās viceprezidentes Pornthipas Loviras Čanratanaprīdas (Pornthip Lowira Chanratanapreeda) tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri
2012.gada 26.aprīlī ārlietu ministrs E. Rinkēvičs tikās arī ar Taizemes ārlietu ministru Surapongu Tovičakčaikulu (Surapong Tovichakchaikul) ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Brunejā
No 2011. gada 17. līdz 19.maijam Latvijā uzturējās Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Prāvits Čaimonkols (Mr Pravit Chaimongkol) ar delegāciju
2009. gada 26.maijā Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Taizemes ārlietu ministru Kasitu Piromju (Kasit Piromya). Tikšanās norisinājās Āzijas un Eiropas (ASEM) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Hanojā, Vjetnamā
2005. gada 20. septembrī Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, tiekoties ar Taizemes premjerministra vietnieku Surakiart Sathirathai, ierosināja ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Taizemi
2004. gada 7. - 9. oktobrī Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis piedalījās Eiropas Savienības un Āzijas (ASEM) 5. samitā Hanojā. ES - Āzijas galotņu tikšanās ietvaros Ministru prezidents Indulis Emsis 7. oktobrī tikās ar Taizemes premjerministru Taksinu Šinavatru
2004. gada 11. jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņa tikšanās ar  Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas viceministru Soradžaku Kasemsuvanu (Sorajak Kasemsuvan).
1999. gada 28.-30.augustā Viņas Karaliskās Augstības Taizemes princeses Galiani Vadhanas (Galyani Vadhana) privātā vizīte Latvijas Republikā

 SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

No 2014.gada 11. līdz 29.jūnijam notika Taizemes kultūras dienas Jūrmalā, kuru ietvaros bija iespējams aplūkot Taizemes tradicionālo mākslu un amatniecību, apskatīt tradicionālo deju un mūzikas instrumentu priekšnesumus, piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī noskatīties Taizemes režisora Itisontorns Vičailaks muzikālo drāmu "Uvertīra”.

No 2013.gada 12.līdz 18.augustam Rīgā tika rīkotas Taizemes kultūras dienas. Kultūras dienu ietvaros muzejā Rīgas birža notika Taizemes klasiskās dejas tērpu izstāde, lekcijas, radošā darbnīca un priekšnesumi un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija tika rīkota Taizemes ēdienu degustācijas nedēļa.

2011. gada 8. aprīlī Liepājā viesojās 12 skolotāju delegācija no Taizemes. Vizītes ietvaros viesi apmeklēja Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolu un 8. vidusskolu, kā arī Domē tikās ar pilsētas pašvaldības un Izglītības pārvaldes pārstāvjiem. Taizemes delegācijas sastāvā bija gan pedagogi, gan skolu direktori. Taizemes pārstāvju vizītes mērķis Latvijā bija veicināt kontaktu attīstību, sekmēt informācijas apmaiņu un veicināt jauniešu apmaiņu.

No 2011. gada 23. februāra līdz 9.martam AFS* Latvija brīvprātīgo delegācija viesojās Taizemē, lai gūtu ieskatu Taizemes izglītības sistēmā, dalītos pieredzē ar AFS Taizemes brīvprātīgajiem un kaut nedaudz mēģinātu izzināt šo austrumu kultūru, ar kuru AFS Latvija sadarbojas jau vairāk kā 15 gadus.

* AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija ar mērķi veicināt toleranci, draudzību un citu kultūru iepazīšanu. AFS programmu ietvaros jaunieši dodas uz citu valsti, kur dzīvo viesģimenēs, iet skolā, iekļaujoties valsts dzīvē. AFS dibināta 1947.gadā.

  

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 8,37 MEUR Taizeme šobrīd ieņem 60.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Preču tirdzniecība 2017.gada 1.pusgadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
  1. Lietuva – 927 680 935 EUR jeb 17,20%
  2. Igaunija – 653 474 824 EUR jeb 12,12%
  3. Krievija – 434 922 455 EUR jeb 8,06%

63. Taizeme – 4 476 629 EUR jeb 0,08%

  1. Lietuva – 1 243 250 412 EUR jeb 18,78%
  2. Vācija – 725 214 112 EUR jeb 10,95%
  3. Polija – 630 389 075 EUR jeb 9,52%

46. Taizeme – 3 893 338 EUR jeb 0,06%

Taizemes eksports

Galvenās eksporta preces uz Singapūru sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids
EUR % no kopējā eksporta
Kopā 10 936 628 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti, aparāti saziņai bezvadu tīklā 95.68%

8 519 322 77.90%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

-         Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi 78.42%

-        Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi 17.86%

1 081 183 9.89%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 81.68%

-         Dzelzs atkritumi un lūžņi 10.79%

-        Niķeļa stieņi, profili un stieples 7.46%

593 696 5.43%

Galvenās importa preces no Singapūras sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids

EUR % no kopējā importa
Kopā 7 555 730 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi 24.85%

-         Kalkulatori, kases aparāti u.c. 24.02%

-        Elektroniskās integrālās shēmas 18.15%

3 581 052 47.40%

Transporta līdzekļi:

-         Gaisa kuģi 99.99%

2 669 184 35.33%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 98.34%

1 100 071 14.56%