Ārlietu ministrs: Diplomātu dienā augsti novērtēju ikviena ārlietu dienesta darbinieka devumu ārpolitikas attīstībā

26.01.2012. 17:59

26.janvārī Ārlietu ministrijā, par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure dienai, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atklājot izstādi „Diplomātija & māksla. Jāzeps Grosvalds”, uzsvēra: „Esmu gandarīts un priecīgs sveikt visus Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure 91.gadadienā. Šodien noslēgušās otrās ārpolitikas debates Saeimā. Pateicos diplomātiem un ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas ik dienu sniedz atbalstu ārpolitikas veidošanā”.

Piedaloties izstādes atklāšanā tās veidotāja - Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece norādīja, ka „pieminot Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu viņa 125.gadskārtā dažkārt tiek uzdots jautājums: kādi cilvēki un personības pulcējās ap Meierovicu, diplomātiskā dienesta tapšanas laikā? Latvijas starptautiskās atzīšanas sagatavošanas procesam bija vajadzīgi ne tikai erudīti, izglītoti cilvēki, ar valodu zināšanām, bet arī - radoši. Un Grosvaldi tādi bija.”

Saskaņā ar ministru prezidenta Valda Dombrovska pilnvarojumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājam un priekšsēdētājam Tomam Baumanim. Ministru kabineta Atzinības raksts tika piešķirts arī Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Amerikas Savienotajās Valstīs Andrejam Pildegovičam. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus 23 Ārlietu ministrijas darbiniekiem, pieciem bijušajiem diplomātiem, kā arī 20 citu organizāciju pārstāvjiem par veiksmīgo sadarbību un sniegto ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā.

1921.gada 26.janvārī ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, diplomātu, visu ārlietu dienesta darbinieku paveiktais sasniedza mērķi – Latvijas Republika ieguva starptautiski atzītas valsts statusu. Vienlaikus tika sasniegts otrs ārpolitiskais mērķis – Latvija tika ievesta Eiropas un pasaules valstu saimē. Tam bija izšķiroša nozīme valsts turpmākajā liktenī – nebrīves gados Latvija saglabāja valstiskumu de iure izpratnē.

Izstāde iepazīstina ar mākslinieku Jāzepu Grosvaldu (1891-1920) - spilgtu personību un latviešu modernisma iniciatoru un viņa ģimeni, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu diplomātijas, kultūras un sabiedriskās domas veidošanā no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta otrajai pusei. No Grosvaldu ģimenes nāk vairāki diplomāti. 1919.gadā brāļi Oļģerds un Jāzeps ienāca diplomātijā, kaut arī bija guvuši ar mākslu saistītu izglītību un darbojās mākslas laukā.

Izstāde noslēdzās ar pieņemšanu Saeimas deputātiem, ārvalstu diplomātiskajam korpusam Latvijā, bijušajiem ārlietu ministriem un Latvijas vēstniekiem, kā arī masu mediju pārstāvjiem.

Izstādi organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija. Izstādi papildina Latvijas Valsts vēstures arhīva un Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva dokumenti. Izstādē apskatāmi unikāli materiāli: fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, skices un dienasgrāmatas, kas ataino ārlietu dienesta tapšanu, mākslas dzīves norises un personiskās attiecības. Eksponētie materiāli pārsteidzoši laikmetīgā valodā stāsta par īsteniem Latvijas patriotiem, kuri ar savu erudīciju un darbu veidoja Latvijas valsti kā īpašu nacionālu vērtību.

Ārlietu ministrijā interesentiem izstāde būs apskatāma no 27.janvāra līdz 2.martam. Dalību izstādes apskatē lūdzam pieteikt Ārlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā pa tālruni 67016447.

Atzinības raksti