Latvijas ārpolitikas pamatu licēji un veidotāji

19.02.2015. 14:31

LATVIJAS ĀRPOLITIKAS

PAMATU LICĒJI

UN

VEIDOTĀJI

JUBILĀRI

2000. gadā

Izstāde veltīta Latvijas starptautiskās tiesiskās atzīšanas astoņdesmitajai gadadienai

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRIJA

2001.gada 26. janvāris

Latvija ir paveikusi divus posmus savā pastāvēšanas cīņā. Pirmais bija atbrīvošanas posms, otrs Latvijas atzīšanas posms. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Ja mēs esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā Latvijas valsts ir varējusi nodibināties, ja tik īsā laikā kā divos gados un dažos mēnešos mēs esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad man jāsaka, ka pēc manas pārliecības tas, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis, ir bijusi tā vienprātība, kas mūs vadījusi šajos divos posmos. Par Ārlietu ministrijas uzdevumiem jāsaka divi vārdi. Mums vajadzīga de jure nostiprināšana.

No ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica runas Latvijas Republikas Satversmes sapulces sēdē 1921. gada 18.februārī.

Valdības Vēstnesis. - 1921. g. 19. februāris.

Viņu laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta pirmā puse. Revolūcijas un kari, impēriju sabrukums un jaunu valstu rašanās. Viņi bija tur iekšā laikmetu griežos un dvēseļu puteņos. Viņu dzīves gājumos šie procesi iegūst konkrētu, tieši uztveramu, reālu veidolu. Pēc 1918. gada 18. novembra viņi kļuva par Latvijas Republikas ārpolitikas pamatu licējiem un veidotājiem.

2000. gadā apritēja:

150 gadi kopš dzimis Fridrihs GROSVALDS (1850-1924) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs

135 gadi - Juris OZOLIŅŠ (1865 pēc 1931) Konsuls

125 gadi - Vilis BANDREVIČS (1875-1945) Rezidējošais ministrs; Jānis BERĶIS (1875-1934) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs; Jānis LAZDIŅŠ (1875-1953) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, ģenerālkonsuls; Fridrihs VESMANIS (1875-1941) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs

120 gadi - Roberts AKMENTIŅŠ (1880-1956) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs; Antons BALODIS (1880-1942) Ārlietu ministrs, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs; Pēteris SĒJA (1880-1940) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs; Voldemārs SPROĢIS (1880-1946) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs; Edgars ŠVĒDE (1880-1967) Ģenerālkonsuls

115 gadi - Georgs BISENIEKS (1885-1941) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, konsuls; Aleksandrs KACENS (1885-1949) Ģenerālkonsuls; Kārlis KUŠKEVICS (1885 pēc 1941) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls; Heinrihs PLAUCĪTS (1885-1956) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls; Ludvigs SĒJA (1885-1962) Ārlietu ministrs, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas departamenta direktors; Rūdolfs ZARIŅŠ (1885-1960) Ģenerālkonsuls

110 gadi - Kārlis FREIMANIS(1890 pēc 1962) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls; Roberts LIEPIŅŠ (1890-1978) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ārlietu ministrijas departamenta direktors; Pēteris OLIŅŠ (1890-1962) Pilnvarotais lietvedis, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs

105 gadi -Fricis KOCIŅŠ (1895-1941) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs; Arnolds TOMSONS (1895-1942) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs

100 gadi - Teodors ANŠEVICS (1900-1942) Ārlietu ministrijas departamenta direktors

Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva dokumenti un fotomateriāli. Izstādi sagatavoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļa. Izstādi iekārtoja Aigars Lenkevičs.

© Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļa