Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un privāto sektoru, lai dalītos ar labo praksi sankciju ievērošanā un piemērošanā. Padomes sastāvā ietilpst 34 publiskā un privātā sektora pārstāvji. Atbilstoši Sankciju koordinācijas padomes nolikuma 18.punktam, Sankciju koordinācijas padomes sekretariāta funkcijas veic Ārlietu ministrija.
- 2022. gada 3. augustā notika kārtējā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Sēdē tika tika veikta informācijas apmaiņa par sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju.
- 2022. gada 3. martā notika kārtējā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Sēdē tika pārspriesta turpmākā sadarbība ar Krievijas uzņēmumiem.
- Informatīvais ziņojums "Par Sankciju koordinācijas padomes darbību 2021. gadā".
- 2021. gada 27. decembrī notika kārtējā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Preses relīze ir pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā.
- 2021. gada 11. oktobrī notika kārtējā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Preses relīze ir pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā.
- 2021. gada 14. janvārī notika kārtējā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Preses relīze ir pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā.
- Informatīvais ziņojums “Par Sankciju koordinācijas padomes darbību 2020.gadā”.
- 2020. gada 9. janvārī notika Sankciju koordinācijas padomes kārtējā sēde, kurā Padomē pārstāvētās institūcijas diskutēja par Amerikas Savienoto Valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (ASV OFAC) noteiktajām sankcijām pret vairākām Latvijas personām. Padome uzklausīja Ventspils pilsētas domes pārstāvjus par situāciju Ventspilī, kā arī apmainījās ar informāciju, lai koordinētu noteikto sankciju atbilstošu un efektīvu ievērošanu.
- 2019. gada 14. oktobrī Ārlietu ministrijā (ĀM) notika Sankciju koordinācijas padomes kārtējā sēde.
- 2019. gada 21. augustā notika pirmā Sankciju koordinācijas padomes sēde. Sēdi atklāja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, uzsverot, ka sankcijas kā ārpolitikas instruments ir vidusceļš starp diplomātiskām sarunām un nopietniem piespiedu līdzekļiem un ka to aktualitāte strauji pieaug starptautiskajās attiecībās. Kā efektīvus piemērus sankciju darbībai A. Pelšs minēja pret ISIL/Daesh un pret Krieviju noteiktās sankcijas. Valsts sekretārs atzīmēja, ka sankcijas kā ārpolitikas instruments ir arī Latvijas interesēs, lai veicinātu drošību pasaulē.