Flickr
2025. gada 30. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Cēsīs tikās ar Baltijas Asamblejas Prezidiju, lai pārrunātu Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā 2025. gadā sasniegto un turpmākos plānus. “Šogad Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas nemainīgi paliek reģiona drošības un noturības stiprināšana, atbalsts Ukrainai, kā arī reģionālās savienojamības un enerģētiskās drošības pilnveidošana un investīciju piesaiste,” informēja A. Uršuļskis.
“Baltijas valstis aktīvi attīsta savas drošības un aizsardzības spējas, pilnveido trīspusējo sadarbību civilajā aizsardzībā. Būtiska nozīme ir ES Austrumu robežas noturības un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai, kā arī reģionālo transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras projektu īstenošanai,” akcentēja parlamentārais sekretārs. Latvijā izstrādāts plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, un tam piešķirti 644,6 milj. eiro., t. sk. Latvijas valsts budžeta finansējums 269,6 milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums 375,0 milj. eiro apjomā.
A. Uršuļskis īpaši akcentēja Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, kas veicina labāku ES sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju: “Šogad ir noslēdzies nozīmīgs posms Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, jo februārī veiksmīgi tika pabeigta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu.”
“Baltijas valstu valdību, parlamentu un sabiedrības atbalsts Ukrainai ir nelokāms. Ir svarīgi turpināt mūsu veiksmīgo sadarbību starptautiskajās organizācijās, sekmējot Krievijas izolēšanu,” uzsvēra A. Uršuļskis.
Parlamentārais sekretārs izteica pateicību Lietuvai un Igaunijai par atbalstu Latvijai cīņā pret hibrīdkaru un pieaugošo nelegālās migrācijas spiedienu. A. Uršuļskis augstu novērtēja Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību, kā arī pateicās par Baltijas Asamblejas darbu mūsu valstu attīstības sekmēšanā un saišu stiprināšanā.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Latvijā Ārlietu ministrija darbojas kā BMP sekretariāts un nodrošina tās darbību.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Tās Prezidiju veido nacionālo delegāciju vadītāji un vietnieki.
2025. gadā Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā.