2025. gada 27. maijā Briselē Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kuras laikā tika sagatavota 26.–27. jūnija Eiropadomes sanāksme.
Diskusijas galvenās prioritātes bija Ukraina, kā arī drošība un aizsardzība. Parlamentārais sekretārs uzsvēra:
“Nepieciešama izlēmīga rīcība Ukrainas atbalstam visos veidos – militārā atbalsta Ukrainai palielināšana, sankciju spiediena pret Krieviju turpināšana, virzība Ukrainas pievienošanās procesā ES”.
Parlamentārais sekretārs izteica arī stingru atbalstu ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas martā paustajai iniciatīvai par militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai. Parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka nepieciešams atbloķēt Ukrainai paredzēto Eiropas Miera mehānisma finansējumu.
“Lai stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas un gatavību, būtiski ir strauji attīstīt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi. Finansējums primāri nepieciešams aizsardzības industrijai, pētniecībai un infrastruktūrai, tostarp militārajai mobilitātei un ES Austrumu robežas stiprināšanai. ES un NATO dalībvalstīm ir jāstrādā, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Latvija strādā, lai sasniegtu 5% no IKP jau nākamgad,” uzsvēra A.Uršuļskis.
Kā konkrētu ieguldījumu ES drošībā un aizsardzībā Vispārējo lietu padome apstiprināja jaunu ES finanšu instrumentu SAFE (Security Action For Europe). Tas piešķirs aizdevumus kopumā 150 miljardu eiro apmērā, ļaujot dalībvalstīm veikt kopējus iepirkumus militārā aprīkojuma iegādei.
Diskusijā par ES konkurētspējas stiprināšanu A. Uršuļskis pauda atbalstu darbam ES līmenī, vienkāršojot ES regulējumu, kas ir būtiski administratīvā sloga mazināšanai ES maziem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi vienkāršot ES regulējumu par 25% uzņēmumiem kopumā un par 35% tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Tāpat Vispārējo lietu padomes sanāksmes ietvaros norisinājās diskusija par ES demokrātijas noturību. Parlamentārais sekretārs norādīja uz vairākiem rīcības virzieniem šajā jomā: “Nepieciešama efektīva un koordinēta rīcība pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos vēlēšanās. Tāpat steidzami jārisina pieaugošie riski, kas rodas, kad mākslīgo intelektu kā instrumentu izmanto naidīgi ārvalstu spēlētāji. Jānodrošina, ka tiešsaistes platformas efektīvi īsteno ES Digitālo pakalpojumu aktu, ievērojot atbildīguma un caurskatāmības standartus attiecībā gan uz nelegālo saturu, gan uz dezinformāciju. Būtiski arī veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un lomu demokrātijas noturības procesos.”
Parlamentārais sekretārs pateicās Polijas prezidentūrai par tās vadību, sagatavojot secinājumus par ES demokrātijas noturību, kas sniegs ieguldījumu gaidāmajā Eiropas Komisijas paziņojumā “Eiropas demokrātijas vairogs” un konkrētu politiku izstrādē.
Ikgadējā ES tiesiskuma dialoga ietvaros notika viedokļu apmaiņa par tiesiskuma situāciju četrās dalībvalstīs – Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Beļģijā. Latvijas skatījumā viedokļu un labās prakses apmaiņa diskusiju ceļā ir vērtīga pieeja tiesiskuma stiprināšanai ES.
Tāpat Eiropas Komisija sniedza informāciju par aktuālo situāciju Ungārijā ES vērtību jomā, pamatojoties uz Līguma par ES 7. panta 1. punkta procedūru. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas rīcību, uzraugot ES vērtību ievērošanu.
Vispārējo lietu padomes ietvaros dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija – parakstīja deklarāciju saistībā ar nesenajiem Ungārijas parlamenta grozījumiem likumdošanā un konstitūcijā, kas ierobežo LGBTIK+ personu pamattiesības.
Vispārējo lietu padomē izskata jautājumus, kas skar vairāk nekā vienu ES politiku, piemēram, sarunas par ES paplašināšanos, gatavošanos Eiropadomei, ES daudzgadu budžetu, kā arī tiesiskuma, institucionālos un administratīvos jautājumus.
Flickr