Flickr
2025. gada 15. jūlijā Briselē, Beļģijā, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē.
Ukraina. ES Ārlietu padomes dalībnieki apsprieda ES un dalībvalstu kopīgā militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai.
A. Uršuļskis: “Mūsu galvenā prioritāte joprojām ir palielināt militāro atbalstu Ukrainai gan ES līmenī, gan divpusēji. Šodien Latvijas Ministru prezidente apmeklē Kijivu, lai apliecinātu Latvijas nelokāmo solidaritāti ar Ukrainu un paziņotu par 42 “Patria” bruņumašīnu piegādi. Pirmās no tām Ukrainai tiks piegādātas jau tuvākajā laikā.”
ES dalībvalstis īsteno iniciatīvu par 2 miljonu lielkalibra munīcijas piegādi Ukrainai 2025. gadā. 80% no mērķa jau ir sasniegti. Latvija ir apņēmusies gan šajā, gan 2026. gadā sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25 % apmērā no IKP. Tāpat Latvija atbalsta Ukrainas militāro rūpniecību, īpaši dronu ražošanu. Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada 2024. gadā izveidoto Dronu koalīciju, kurā piedalās jau 20 valstis. Latvija Dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā atvēlēja 20 milj. eiro, Ukrainai piegādājot teju 5000 dronus. 2025. gadā Latvija investēs Ukrainas militārajā dronu nozarē, finansēs Dronu koalīciju un apmācīs līdz 4000 Ukrainas militārpersonām.
Videokonferences režīmā Ārlietu padomei pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un norādīja, ka Krievijai ir jāredz, ka tās agresijas karš nenesīs rezultātus. A. Sibiha aicināja atbalstīt Ukrainas militāro industriju un iekļaut Ukrainu ES dalībvalstu investīciju plānos. “Mums nav jāgaida, kad iestāsies miers, mums ir jāuzvar, lai būtu miers,” uzsvēra Ukrainas ārlietu ministrs.
Sankcijas. Sanāksmē pārrunāja 18. sankciju kārtas pret Krieviju apstiprināšanu, kuras ietvaros ir izstrādāti mērķtiecīgi sektorālie ierobežojumi pret Krievijas enerģētikas sektoru, naftas cenu griestu pazemināšanu, arī turpmāku sankciju noteikšanu pret “ēnu flotes” kuģiem, kā arī sankcijas pret finanšu sektoru un Krievijas bankām. Tāpat ir paredzēta Krievijas un Baltkrievijas sankciju turpmāka salāgošana, īpaši tirdzniecības ierobežojumu jomā. Notika arī viedokļu apmaiņa par nākamo sankciju kārtu, kurai jāparedz vēl stingrāki ierobežojošie pasākumi pret Krieviju.
“Sankciju pret Krieviju 18. kārta ir jāapstiprina nekavējoties, lai vēl vairāk iegrožotu Krieviju, jo īpaši tās enerģētikas un finanšu sektorus, kā arī novērstu sankciju apiešanu. Tāpat jāuzsāk darbs pie vēl stingrākas 19. sankciju kārtas, kurā aktīvāk jāvēršas pret Krievijas atbalstītājiem,” norādīja A. Uršuļskis un informēja, ka “no 15. jūlija Latvija pārtrauc jaunu vīzu un pirmreizēju uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanu un izsniegšanu tiem Krievijas pilsoņiem, kuru rīcībā nebūs Krievijas pilsoņa pase ar biometrijas datiem, tādējādi ierobežojot Krievijas pilsoņu pārvietošanos Šengenas zonā.”
“Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas īstenoto plānu “REPowerEU”, lai pakāpeniski izbeigtu Krievijas fosilā kurināmā importu, kā arī aicina noteikt turpmākus ierobežojumus un tarifu palielinājumu Krievijas un Baltkrievijas importam. Prioritāte ir kālija hlorīda mēslojuma importa no Krievijas izskaušana,” uzsvēra A. Uršuļskis.
Padome apstiprināja jaunas sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām par darbībām, kas pasliktina cilvēktiesības Krievijā un par Krievijas hibrīdajām aktivitātēm, kas destabilizē situāciju ES un globāli.
Situācija Tuvajos Austrumos. ES Ārlietu padomē pārrunāja humāno situāciju Gazā, sankcijas pret Hamās un vardarbīgajiem apmetņu iedzīvotājiem, kā arī situāciju Irānā un iespējamo atbalstu Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai. Padomē tika apstiprināts lēmums iekļaut ES Globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā papildu personas, kas pieder kriminālajiem tīkliem saistībā ar Irānas cilvēktiesību pārkāpumiem un radītajiem draudiem ES dalībvalstīs.
Latvija uzskata, ka ES un Izraēlas dialoga turpināšana kalpo kā platforma kontaktu uzturēšanai ar Izraēlu, tostarp jautājumos, kuros mūsu viedokļi atšķiras. Humānā situācija Gazā saasinās, tāpēc ir vitāli svarīgi rīkoties nekavējoties – atgriezties pie pamiera, sniegt humāno palīdzību plašā apjomā un nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus,” norādīja A. Uršuļskis.
Gruzija. ES Ārlietu padomes dalībnieki diskutēja par ES institūciju un dalībvalstu iespējamo turpmāko rīcību saistībā ar demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, pieaugošo iekšpolitisko eskalāciju. Ārlietu ministri apsprieda ES līmeņa sankciju noteikšanu pret Gruzijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp pārmērīgu vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un neatkarīgajiem medijiem arvien pieaugošo represiju apstākļos. Pēdējā gada laikā ES finansējums pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiski palielināts. Komisija plāno paziņot par papildu atbalsta piešķiršanu. A. Uršuļskis informēja, ka “Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pieņēmusi lēmumu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā iekļaut vēl 55 Gruzijas pilsoņus atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta otrajai daļai.”
ES Ārlietu padomes dalībnieki arī tikās ar Moldovas ārlietu ministru Mihaju Popšoju (Mihai Popșoi), lai pārrunātu ES–Moldovas samita rezultātus, kā arī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Padome apstiprināja papildu personu iekļaušanu sankciju režīmā par destabilizējošām darbībām pret Moldovas Republiku.
Ārlietu padomē apsprieda arī ES sadarbības stiprināšanas iespējas ar Dienvidu kaimiņu reģionu, ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu dialogu, kā arī gatavošanos ES–Japānas samitam un ES–Ķīnas samitam.