Flickr
2025. gada 13.–14. augustā Fidži galvaspilsētā Suvā norisinājās vairāki augsta līmeņa pasākumi ar latviešu profesora – ANO Starptautisko tiesību komisijas priekšsēdētāja un Londonas Universitātes koledžas Juridiskās fakultātes pasniedzēja – Mārtiņa Paparinska dalību. Profesors Paparinskis bija ieradies Fidži ar Latvijas vēstniecības Austrālijā atbalstu, lai sniegtu ekspertīzi Klusā okeāna salu valstīm par jūras līmeņa celšanās juridiskajām sekām un ar to saistītajiem jautājumiem par valstiskumu, jūras tiesībām un cilvēktiesībām. Pasākumi tika rīkoti ciešā sadarbībā ar Fidži Tieslietu ministriju un Klusā okeāna salu valstu foruma sekretariātu.
13. augustā Fidži Tieslietu ministrijā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija ar tieslietu ministra Siromi Turagas (Siromi Turaga), valsts sekretāres Selīnas Kuruletsas (Selina Kuruleca) un citu augstu amatpersonu, starptautisko tiesību ekspertu un akadēmiķu dalību. Tajā pašā dienā apaļā galda diskusija norisinājās arī Klusā okeāna salu valstu foruma sekretariātā Suvā, kas pārstāv astoņpadsmit Klusā okeāna salu valstis un teritorijas. Diskusiju, kurā piedalījās salu valstu vecākās amatpersonas, vadīja ģenerālsekretāra vietnieks Esala Najasi (Esala Nayasi). Pirms pasākuma profesoram bija atsevišķa tikšanās ar sekretariāta vadītāju – ģenerālsekretāru Baronu Vaku (Baron Waqa).
14. augustā profesors M. Paparinskis tikās ar Fidži premjerministra biroja vadītāju – valsts sekretāru Dr. Lesi Korovavalu (Lesi Korovavala) un sniedza padziļinātu interviju Fidži raidsabiedrības FBC sarunu šovam Your Voice (“Tava balss”), ko vadīja žurnālists Apensijs Vakairadovs (Apensia Waqairadovu).
Klusā okeāna salu valstis, kas atrodas globālo vides krīžu priekšgalā, saskaras ar tūlītējām un dziļām klimata pārmaiņu radītām sekām. Valstu turpmāko pastāvēšanu apdraud no klimata pārmaiņām izrietošā jūras līmeņa celšanās, tāpēc izpratne par šī procesa juridiskajām sekām ir būtiska valstu politikas formulēšanai, kā arī iesaistei un interešu aizstāvībai starptautiski. Strauja jūras līmeņa celšanās aktualizē jautājumu par Klusā okeāna salu valstu valstiskumu, jūras tiesībām un cilvēktiesībām. Profesora M. Paparinska skatījumā tas ir būtisks apdraudējums, tādēļ ir svarīgi attiecināt starptautiskās tiesības uz valstīm, kuras skar nopietnas klimata pārmaiņas. “Tas ir nozīmīgs un aktuāls starptautiskās dienaskārtības jautājums,” uzsvēra M. Paparinskis.
Klusā okeāna salu valstu pārstāvji ar interesi uzklausīja profesora M. Paparinska atziņas par Starptautisko tiesību komisijas Pētījumu grupas jūras līmeņa celšanās jautājumos 2025. gada ziņojumu, kā arī neseno Starptautiskās tiesas konsultatīvo atzinumu par valstu pienākumu cīnīties pret klimata pārmaiņām. Profesora priekšlasījumi tika atzinīgi novērtēti, un tika pausta interese un vēlme iesaistīt ekspertu turpmākās konferencēs un diskusijās gan daudzpusējos formātos, gan divpusēji.
Profesoru M. Paparinski vizītē Fidži pavadīja Latvijas īpašais sūtnis Klusā okeāna salu valstīs Marģers Krams, kurš uzsvēra, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē, par ko Latvija turpinās aktīvi iestāties. Salu valstu pārstāvji bija informēti un apsveica Latviju ar ievēlēšanu ANO Drošības padomē. Profesora M. Paparinska vizītes laikā Latvijas vārds izskanēja reģionā kā atvērts un ieinteresēts starptautiskais spēlētājs, kam rūp Klusā okeāna salu valstu un reģiona izaicinājumi klimata pārmaiņu jomā.
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gadam 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Dalības virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.