2026. gada 20. maijā Tallinā, Igaunijā, Kanādas ārlietu ministre, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri un Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs tikās ceturtajā Kanādas un Baltijas valstu ārlietu ministru “3+1” formāta sanāksmē. Balstoties uz iepriekšējo sanāksmju rezultātiem Lietuvā (2020. gadā), Kanādā (2022. gadā) un Latvijā (2024. gadā), ministri apliecināja šī formāta vērtību, stiprinot koordināciju starp ciešiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem.
Tiekoties laikā, kad ģeopolitiskā spriedze ir augsta, ministri pauda vienprātību, ka Krievija joprojām ir lielākais un ilgstošākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, un atkārtoti apliecināja nelokāmu atbalstu NATO, kolektīvajai aizsardzībai un transatlantiskajai vienotībai. Viņi nosodīja Krievijas nepārtrauktās kaitnieciskās hibrīddarbības, tostarp ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulāciju, un apņēmās kopīgi risināt šo apdraudējumu. Tāpat viņi uzsvēra, ka ir svarīgi uzturēt stingru un pārliecinošu aizsardzības un atturēšanas nostāju, tostarp veicot pastāvīgus ieguldījumus un nodrošinot sloga sadalīšanu. Ministri īpaši izcēla Kanādas vadību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā kā nepārprotamu sabiedroto solidaritātes apliecinājumu. Viņi aicināja uzlabot NATO situācijas apzināšanas spējas un noturību Arktikā un Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas reģionos. Tāpat viņi pauda gandarījumu par Kanādas pieaugošo lomu Eiropas drošības un stabilitātes dienas kārtībā, ko apliecina fakts, ka Kanāda ir vienīgā valsts ārpus Eiropas, kas parakstījusi vienošanos ar ES par dalību instrumentā “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), kā arī ir pirmā valsts ārpus Eiropas, kas līderu līmenī piedalījusies Eiropas politiskās kopienas samitā Erevānā, Armēnijā, 2026. gada 4. maijā.
Ministri apmainījās ar viedokļiem par globālo un reģionālo drošību. Viņi atkārtoti apliecināja, ka atbalsts Ukrainai ir stratēģiska imperatīva, uzsverot tās nozīmi Eiropas un eiroatlantiskajai drošībai. Ministru starpā valdīja vienprātība, ka ir nepieciešams palielināt militāro atbalstu Ukrainai, vienlaikus ierobežojot Krievijas iespējas finansēt tās karu. Viņi apņēmās palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankciju un starptautiskās izolācijas palīdzību. Ministri uzsvēra Ukrainas rekonstrukcijas stratēģisko nozīmi un nosacījumu izvirzīšanu taisnīga un ilgstoša miera panākšanai, tostarp atbalstot atbildības nodrošināšanas mehānismus un nodrošinot deportēto Ukrainas bērnu, aizturēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu drošu atgriešanu. Viņi pauda gandarījumu par Starptautiskās koalīcijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi un tās laikā panākto apņemšanos pastiprināt pasākumus Krievijas piespiedu kārtā pārvietoto vai nelikumīgi deportēto Ukraiņu bērnu drošai atgriešanai.
Runājot par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, ministri norādīja, ka apdraudējums brīvai starptautiskajai kuģniecībai rada nopietnus ekonomiskos un drošības riskus, tostarp ietekmējot kritiskās piegādes ķēdes, kam ir būtiska nozīme humānās palīdzības, enerģētikas un drošības sektoros. Viņi apstiprināja apņemšanos izmantot kolektīvās diplomātiskās, ekonomiskās un militārās iespējas, lai nodrošinātu starptautisko kuģošanas tiesību ievērošanu Hormuza šaurumā, kā arī virzītos uz situācijas deeskalāciju un stabilu pamieru. Viņi atkārtoti uzsvēra, ka kuģošanai ir jābūt brīvai, kā to nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) un starptautisko tiesību normas. Turklāt viņi uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt netraucētu un pastāvīgu humanitāro piekļuvi Gazai un iezīmēt politisko maršrutu virzienā uz stabilu noregulējumu, lai panāktu ilgstošu mieru un drošību reģionā.
Ministri pauda gandarījumu par veiksmīgo Kanādas un ES Visaptverošās ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kas nodrošinājis tirdzniecības pieaugumu starp Kanādu un visām Baltijas valstīm kopš CETA provizoriskās piemērošanas sākuma 2017. gadā. Viņi bija vienisprātis, ka CETA iespējas ir jāizmanto pilnībā, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas tādās kritiskās nozarēs kā aizsardzība, enerģētika un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Viņi arī uzsvēra sadarbības stiprināšanas lomu Kanādas–ES drošības un aizsardzības partnerības ietvaros un pārrunāja dažādu iniciatīvu, tostarp Aizsardzības, drošības un noturības bankas (DSRB) un ES SAFE, potenciālu aizsardzības spēju, noturības un rūpnieciskās sadarbības stiprināšanā. Tika apsvērtas turpmākās Kanādas un ES sadarbības stiprināšanas iespējas, tostarp gatavojoties nākamajam ES–Kanādas samitam šoruden, kā arī Lietuvas prezidentūras ES Padomē laikā.
Ministri atkārtoti pauda apņemšanos stiprināt sadarbību, balstoties uz kopējām demokrātiskajām vērtībām, un uzsvēra, ka drošības un labklājības nodrošināšanai pasaulē, kurā valda arvien lielāka nenoteiktība, ir būtiska kopīga līdzīgi domājošu partneru rīcība.
Ministri vienojās uzturēt ciešu saziņu un gaida nākamo “3+1” formāta sanāksmi 2027. gadā.