Militārais atbalsts Ukrainai, Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveide, spiediena palielināšana uz Krieviju un Ukrainas eirointegrācijas process – galvenie jautājumi Eiropas dienas vizītē Ļvivā, Ukrainā, piedaloties ES augstajai pārstāvei Kajai Kallasai, ES un citu valstu augstām amatpersonām. 2025. gada 9. maijā Ļvivā pulcējās delegācijas no 35 valstīm un Eiropas Padomes.
“Mēs visi esam kopā ar Ukrainu – gan tās cīņā pret Krievijas agresiju, gan tās ceļā uz pilntiesīgu dalību ES valstu saimē. Šodien Ļvivā kopā ar mūsu Ukrainas draugiem atzīmējam Eiropas dienu. Ukraina ir Eiropa, un Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. To mēs apsolījām Ukrainas karavīriem, kara veterāniem, bērniem, kuri zaudējuši vecākus, mirušajiem Ļvivas kapsētā, premjerministram, ārlietu ministram un visai Ukraiņu tautai. Tā ir Ukrainas izvēle, un tā ir arī ES izvēle,” uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Ministri pauda politisku atbalstu Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidei. Tas būs nozīmīgs starptautisko tiesību mehānisms, lai nodrošinātu atbildību par Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu.
“Latvija no savas vēsturiskās pieredzes zina, cik svarīgi ir panākt Krievijas atbildību par agresijas noziegumu, lai nodrošinātu mieru un drošību turpmāk – ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā. PSRS līderi par pastrādātajiem noziegumiem pirms Otrā pasaules kara, tā laikā un pēc tā, tajā skaitā, okupētajās Baltijas valstīs, nekad nav stājušās starptautiskas atbildības priekšā. Šodien mēs redzam šīs nesodāmības sekas. Nesodāmība iedrošina nākamo paaudžu kara noziedzniekus, izvarotājus un slepkavas. Daudzi no tiem šodien maršē Sarkanajā laukumā, atstājot asiņainas pēdas savām zvērībām Bučā, Irpiņā, Mariupolē un daudzās citās Ukrainas pilsētās.
Līdz ar starptautiskā Īpašā tribunāla izveidi pirmo reizi kopš Nirnbergas un Tokijas tiesu procesiem mums būs iespēja saukt pie atbildības Krievijas augstākās amatpersonas par agresijas noziegumu. Darbs pie tribunāla izveides ir jānoslēdz pēc iespējas ātrāk,” norāda B. Braže.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvija ir aktīva Pamatgrupas dalībniece, tostarp 2024. gada novembrī organizēja 12. sanāksmi, kur tika pieņemts Vīnes-Rīgas paziņojums.
Paredzēts, ka 14. maijā Luksemburgas rīkotajā ārlietu ministru sanāksmē Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nodos vēstuli Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ar lūgumu uzsākt Īpašā tribunāla izveides procesu Eiropas Padomē.
Augstā pārstāve K. Kallasa paziņoja par viena miljarda eiro (1,1 miljarda ASV dolāru) ES atbalsta piešķiršanu Ukrainas aizsardzības industrijas stiprināšanai.
Amatpersonas tikās ar izdzīvojušajiem karavīriem un bez vecākiem palikušajiem bērniem, tostarp apmeklējot rehabilitācijas centru “SUPERHUMANS”. Tāpat klātesošie godināja karā kritušos Ukrainas karavīrus, kuri guldīti Ļvivas Ličakivas kapsētā.
