Flickr
2025. gada 3. jūnijā ar plašu ANO valstu atbalstu Latvija pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē (2026–2027). Galvenais mērķis dalībai ANO Drošības padomē ir Latvijas drošības stiprināšana, tostarp atbalstot Ukrainu.
ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēdē balsojumā klātienē piedalījās ārlietu ministre Baiba Braže: “Šī ir vēsturiska diena un notikums Latvijai – mēs pirmo reizi esam ievēlēti ANO Drošības padomē. Paldies visiem diplomātiem, ārlietu dienestam un sabiedrotajiem par neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu daudzu gadu garumā. Gandarījums un pateicība par plašo atbalstu Latvijas kandidatūrai – par mums nobalsoja 178 no 188 ANO valstīm, kuras piedalījās balsošanā; 10 valstis atturējās.
Dalība ANO Drošības padomē ir vistiešākais ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā – tā pieņem visām ANO dalībvalstīm juridiski saistošus lēmumus. Kandidatūras laiku esam mērķtiecīgi izmantojuši Latvijas atpazīstamībai un diplomātisko attiecību padziļināšanai – īpaši ar valstīm ārpus ES un NATO. Tāpat, sevišķi pēc Krievijas agresijas kara sākšanas Ukrainā 2022. gada 24. februārī, esam izmantojuši katru iespēju, lai skaidrotu kara patiesos cēloņus un atspēkotu Krievijas dezinformāciju.
Strādāsim ANO Drošības padomē, lai palīdzētu panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citos konfliktu reģionos, stiprinātu globālo drošību, aizsargātu starptautiskos noteikumos balstītu kārtību atbilstoši ANO Statūtiem, kā arī lai pilnveidotu ANO Drošības padomes darbu.”
Ievēlēšanai ANO Drošības padomē bija nepieciešams iegūt 2/3 ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Par Latviju nobalsoja 178 no 188 ANO valstīm, kuras piedalījās balsošanā (10 valstis atturējās). Latvija ANO Drošības padomē darbu sāks 2026. gada 1. janvārī un noslēgs 2027. gada 31. decembrī.
Kā prioritārās jomas darbam ANO Drošības padomē Latvija izvirzījusi: (1) aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstoši ANO Statūtiem, tostarp, lai panāktu taisnīgu mieru Ukrainā; (2) rast risinājumus aktuālajiem drošības izaicinājumiem (hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, ar mākslīgo intelektu saistīti drošības riski, dezinformācija u. c.); (3) veicināt dzimumu līdztiesību, iestāties par seksuālas vardarbības novēršanu bruņotos konfliktos. Horizontālā Latvijas prioritāte ir ANO Drošības padomes darba pilnveidošana.
Latvija kandidatūru ANO Drošības padomē izvirzīja 2011. gadā. Globālā kampaņa “Kopā par mieru un noturību”, kas aktivizēta 2023. gadā, ir ļāvusi skaidrot Latvijas un mūsu sabiedroto nostāju par Krievijas agresijas karu Ukrainā, starptautisko tiesību pārkāpumiem un dezinformāciju, uzrunājot valstis visā pasaulē, arī Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un Karību reģionos (ārpus ikdienas ierastajiem divpusējiem, daudzpusējiem un starptautiskiem formātiem ES, NATO u.c.). Izdevies paplašināt Latvijas diplomātisko sadarbības tīklu un stiprināt saites ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem – ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju u. c. Tāpat veicināta Latvijas uzņēmēju līdzdalība ANO procesos un iepirkumos, piemēram, 2023. gadā Latvijas uzņēmēji ANO un tās aģentūrām pārdeva preces un pakalpojumus 12,5 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Līdz ar Latviju ANO Drošības padomē uz divu gadu (2026–2027) termiņu tika ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Ārlietu ministre B. Braže ar šo valstu ārlietu ministriem pārrunāja sadarbību ANO Drošības padomē. Ņujorkā B. Braže tikās arī ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu (António Guterres) un jaunievēlēto Ģenerālās asamblejas prezidenti Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock), lai pārrunātu Latvijas darba prioritātes ANO Drošības padomē, Krievijas agresijas Ukrainā radītās globālās sekas, kā arī iecerētās ANO reformas.
