Flickr
Ceturtdien, 2026. gada 15. janvārī, ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē uzņēma Francijas Eiropas un ārlietu ministru Žanu Noelu Baro (Jean-Noël Barrot), kuram šī ir pirmā vizīte Latvijā. Ministri pārrunāja eiroatlantiskās telpas drošību un aizsardzību, sadarbību ES un NATO, atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai un spiedienu pret Krieviju, ES un NATO ārējās robežas stiprināšanu, ES daudzgadu budžeta prioritātes un ES paplašināšanos.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Esmu priecīga un pagodināta, ka šajā nozīmīgajā brīdī darba vizītē Latvijā ieradies mans draugs un kolēģis – Žans Noels. Francija ir Latvijas uzticams draugs un stratēģisks sabiedrotais. Mums ir izcila sadarbība gan divpusēji, gan ES un NATO ietvaros, gan ANO Drošības padomē.
Pateicos Francijai par nozīmīgo ieguldījumu NATO Austrumu flanga stiprināšanā – par Francijas karavīru klātbūtni NATO daudznacionālajā brigādē Igaunijā, “Austrumu sardzē” Polijā un par regulāru dalību NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijā. Tāpat pateicos par Francijas atbalstu Ukrainai, tostarp par līderību Labās gribas koalīcijā. Mūsu kopīga prioritāte ir panākt ilgtspējīgu un taisnīgu mieru Ukrainā un ierobežot Krieviju, tostarp stiprinot mērķētas sankcijas. Tā būs vislabākā drošības garantija Eiropai un visai eiroatlantiskajai telpai. Esam vienisprātis, ka transatlantiskā sadarbība ir nozīmīga Eiropas ilgtermiņa drošībai un labklājībai.
Vienlaicīgi – Eiropai vēl vairāk jāstiprina aizsardzības un atturēšanas spējas un jāuzņemas līderība par savas drošības stiprināšanu. Svarīgi visiem sabiedrotajiem strauji ieviest NATO samita Hāgā vēsturisko lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5 % no IKP. Latvija 2026. gadā aizsardzībai novirzīs 4,91 % no IKP, savukārt Ukrainas militārajam atbalstam – vismaz 0,25 % no IKP.”
B. Braže augstu novērtēja Francijas dalību Latvijas un Lielbritānijas vadītājā Dronu koalīcijā un uzsvēra, ka gaidīs Francijas pārstāvjus Dronu samitā Rīgā šopavasar – samits norisināsies jau otro reizi.
Ministri pārrunāja Latvijas un Francijas sadarbību ANO Drošības padomē – tai skaitā Latvijas šonedēļ sasaukto ārkārtas sanāksmi, lai izgaismotu Krievijas barbariskos uzbrukumus Ukrainai, tostarp izmantojot ballistisko raķeti, kā arī šodien sasaukto ārkārtas sanāksmi par Irānas režīma vēršanos pret Irānas tautu, nogalinot tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju. Tāpat ministri pārrunāja situāciju Irānā, Sāhela reģionā, tostarp Sudānā u.c.
Latvijai un Francijai ir veiksmīga sadarbība un labas, praktiskas iestrādes militārajā industrijā, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Piemēram, uzņēmums “Edge Autonomy”, kas ir viens no pasaules līderiem bezpilota sistēmu tehnoloģiju jomā ar ražošanas un lidojumu operāciju centriem gan Latvijā, gan ASV, 2024. gadā kopā ar Francijas uzņēmumu “Safran” prezentēja Francijas bruņoto spēku vajadzībām izstrādāto kopīgo dronu “Lanner”. Testa partiju jau iegādājusies Francijas Aizsardzības ministrija. Šis ir izcils piemērs transatlantiskai sadarbībai militārajā jomā ar kopīgu mērķi – paaugstinātu Eiropas un visas eiroatlantiskās telpas aizsardzības un atturēšanas spējas.
Ārlietu ministre pateicās par Francijas ieguldījumu, nodrošinot franču valodas apguves un profesionālās pilnveides iespējas mūsu skolotājiem – 2024. gadā sākta programma “Bonjour franču valodai”, un pašlaik to apgūst vairāk nekā 40 pedagogi.
Abas valstis vēlas padziļināt sadarbību ekonomikā, aizsardzībā un informācijas integritātes jomā. Francija ir 13. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. 2025. gada 9 mēnešos Latvijas kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Franciju bija 991,9 milj. eiro. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Franciju bija 602,7 milj. eiro, palielinoties par 7,23 % salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem. Pēc ārvalstu ieguldījumiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Francija ierindojas 18. vietā ar kopējo ieguldījumu 125 milj. eiro un 272 uzņēmumiem (2026. gada 7. janvāra dati).