Flickr
2025. gada 5. septembrī ārlietu ministre Baiba Braže vizītē Latvijā uzņēma Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Gordanu Grliču-Radmanu (Gordan Grlić Radman). Ministri pārrunāja sadarbību divpusēji, reģionāli un starptautiskajās organizācijās – NATO, ES, ANO, turpmāko atbalstu Ukrainai un Krievijas ierobežošanu, tostarp nepieciešamību stiprināt sankcijas. Amatpersonas pārrunāja arī abu valstu pieredzi un progresu, stiprinot enerģētikas neatkarību, kā arī ES dienaskārtības aktualitātes, tostarp nākamo daudzgadu budžetu un ES ārējo robežu stiprināšanu.”
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Latvijai un Horvātijai ir ļoti labas attiecības un divpusējais dialogs. Pateicos par Horvātijas atbalstu Ukrainai, kā arī ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā un aizsardzībā – Horvātijas kontingenta klātbūtne Vācijas vadītajā NATO Daudznacionālajā kaujas grupā Lietuvā. Cieša sabiedroto un transatlantiskā vienotība ir kritiski svarīga, lai panāktu ilgtspējīgu un noturīgu mieru Ukrainā un ierobežotu Krieviju. Esam vienisprātis – lai sekmētu miera procesu, ir jāuztur spiediens, tostarp sankcijas pret Krieviju, un jāturpina visaptverošs atbalsts Ukrainai.”
Tikšanās laikā G. Grličs-Radmans apstiprināja, ka Horvātija plāno pievienoties Dronu koalīcijai, ko Latvija vada kopā ar Apvienoto Karalisti.
Ministri pārrunāja iespējas paplašināt ekonomisko sadarbību, īpaši IKT un augsto tehnoloģiju un dronu tehnoloģiju jomās. Pēdējos gados ir palielinājušies tirdzniecības apjomi starp Latviju un Horvātiju. Atbilstoši CSP datiem, pērn kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Horvātiju bija 75,4 milj.eiro, pieaugot par 42,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Tāpat ministri pārrunāja sadarbības iespējas zināšanu ietilpīgās jomās, piemēram, farmācijā, medicīnas tehnoloģijās un mākslīgajā intelektā, kā arī tūrismā. Jau šobrīd starp Latviju un Horvātiju vasaras sezonās notiek regulāra aviosatiksme, un ir sezonālie airBaltic tiešie avioreisi no Rīgas uz Horvātijas pilsētām – Splitu un Dubrovniku.
Reģionālās savienojamības veicināšanā liela nozīme ir Trīs jūru iniciatīvai (3JI), tāpēc B.Braže novēlēja sekmes Horvātijai, rīkojot Trīs jūru samitu 2026.gadā.
Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu un Saeimas Ārlietu komisijas un Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Horvātijas parlamentu pārstāvjiem.
G. Grličs-Radmans Latvijas Universitātē uzstājās ar lekciju “Medium Sized EU Member States and the Future of European Security: A Croatian Perspective” (“Vidēja lieluma ES dalībvalstis un Eiropas drošības nākotne: Horvātijas perspektīva”).