Flickr
2026. gada 31. martā Ukrainā, Kijivā, notika neformālā ES ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelensky) un valsts augstākās amatpersonas. ES ārlietu ministri piedalījās atceres pasākumā Bučā, pieminot četrus gadus kopš Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pilsētā, un publiskoja kopīgu paziņojumu.
“Buča uzskatāmi demonstrē Krievijas pastrādāto zvērību apmēru pret Ukrainas cilvēkiem. Kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Īpašā tribunāla izveide būs spēcīgs politiskais signāls agresoram Krievijai – taisnīgums vienmēr uzvarēs, un nesodāmība netiks pieļauta”, norādīja B. Braže un uzsvēra, ka nemainīga Latvijas prioritāte joprojām ir lielāks spiediens uz Krieviju un visaptverošs atbalsts Ukrainai.
Kopš 2022. gada februāra Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 1 miljardu eiro jeb 0,6% no IKP (2022.-2025.g.). No tā vairāk nekā puse, 675 miljoni eiro, ir militārā palīdzība, savukārt humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai sasniedz 92 miljonus eiro, atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā – 304 miljonus eiro, savukārt reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalsts 17 miljonus eiro. Februārī Latvijas valdība nolēma piešķirt vēl 10 miljonus eiro NATO PURL iniciatīvai, savukārt martā – 6,8 miljonus Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam.
Ministri apsprieda Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu kā būtisku taisnīga un ilgstoša miera sastāvdaļu. Diskusijā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).
B. Braže tikšanās laikā pavēstīja par Latvijas nodomu kļūt par vienu no Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu pārvaldības komitejas dibinātājvalstīm. Latvija 2026. gada 30. martā Eiropas Padomei ir paziņojusi par savu nodomu pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu pārvaldības komitejas dibinātājvalstīm. Tāpat Latvija kā ANO Drošības padomes dalībvalsts turpinās mudināt visas valstis izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, lai nodrošinātu atbildību par kara noziegumiem. Latvija bija arī starp valstīm, kas 2025. gada 16. decembrī parakstīja Konvenciju par Starptautiskās prasību komisijas izveidi Ukrainai. Tagad būtiska ir pēc iespējas ātrāka Konvencijas ratificēšana, lai Prasību komisija varētu uzsākt darbu. Pēc tam jāpieliek maksimālas pūles, lai izveidotu fondu, no kura cietušajiem tiktu izmaksātas Prasību komisijas apstiprinātas kompensācijas.
Apspriežot ES iespējamo atbalstu diplomātiskajiem miera centieniem un situāciju Ukrainā uz vietas, tostarp kaujas laukā, kā arī enerģētikas, infrastruktūras, drošības sektoros, ministre norādīja, ka būtisks ir nepārtraukts divpusējais atbalsts pašreizējo un ilgtermiņa Ukrainas finansiālo vajadzību nodrošināšanai. Arī šogad Latvija turpinās piešķirt vismaz 0,25% no IKP militārajai palīdzībai Ukrainai. Vienlaikus jāsāk jau tagad stiprināt Ukrainas enerģētikas sektoru, gatavojoties nākamajai ziemai. Svarīgi saglabāt politisko vienotību un konsekventi iestāties par sankciju režīma pastiprināšanu un 20. sankciju kārtas apstiprināšanu pēc iespējas ātrāk.
Ministri apsprieda arī jautājumus ar Ukrainas veterānu lietu ministri Natāliju Kalmikovu (Nalatliia Kalmykova), akcentējot nepieciešamību pēc visaptverošas ES pieejas Ukrainas kara veterānu sociālajai iekļaušanai un viņu kompetenču izmantošanai aizsardzības un civilajā sektorā. Veterānu un viņu ģimeņu loma būs nozīmīga valsts stabilitātei un atveseļošanās procesam, un tas, kā tiks veidota atbalsta sistēma, ietekmēs gan Ukrainas sabiedrības saliedētību, gan Eiropas drošību kopumā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija īsteno valsts atbalsta programmu Ukrainas karavīru ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai. Ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā ir saņēmuši gandrīz 900 Ukrainas karavīri. Vairāk informācijas par Latvijas atbalstu Ukrainai.
B. Braže tikās arī ar Ukrainas Prezidenta biroja vadītāju Kirilo Budanovu (Kyrylo Budanov).