Flickr
2025. gada 28. oktobrī, Latvijas un Dānijas ārlietu ministriem klātesot, parakstīts Saprašanās memorands sadarbībai kvantu tehnoloģiju jomā starp Rīgas Tehniskās universitātes un Dānijas Nilsa Bora institūtu. Saprašanās memorands pavērs plašākas iespējas nostiprināt Latvijas un Dānijas izcilību ES un NATO un turpināt kvantu tehnoloģiju attīstību gan civilam, gan militāram (aizsardzības) pielietojumam. Memorands paredz arī studentu apmaiņu, lai motivētu padziļināti studēt kvantu tehnoloģijas.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Kvantu tehnoloģijās mūsu valstis vieno izcili zinātnieki un viņu sasniegumi, turklāt Latvija un Dānija ir vienīgās no Baltijas un Ziemeļvalstīm (NB8), kuras ir pieaicinātas izstrādāt topošo ES Kvantu interneta stratēģiju. Mums ir svarīgi sadarboties gan kvantu zinātnē, gan tās komercializācijā.
Jauno tehnoloģiju, tostarp kvantu tehnoloģiju pielietojamība drošībā un aizsardzībā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kļūst arvien nozīmīgāka. Pateicoties kvantu tehnoloģijām iespējams ātrāk un efektīvāk noteikt un novērst dažādus hibrīdos apdraudējumus, kas kļūst arvien agresīvāki un intensīvāki. Piemēram, kvantu tehnoloģijas ļauj nodrošināt neatkarīgas navigācijas iespējas GPS traucējumu (lidmašīnām, kuģiem) gadījumā, kā arī pēc iespējas savlaicīgāk un precīzāk prognozēt zemūdens kabeļu tīša pārrāvuma risku u. tml.
Latvijas izcilie sasniegumi ir starptautiski atpazīti visos trīs galvenajos kvantu tehnoloģiju virzienos – kvantu algoritmu attīstīšanā, kvantu sensoru izstrādē un kvantu komunikācijās. Latvijas profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20 % pasaules kvantu algoritmu, un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura ieviesusi nacionāla līmeņa kvantu drošu komunikācijas tīklu – tas ir drosmīgs un tālredzīgs solis visam mūsu reģionam. Turpmāk gribam būt vēl vairāk iesaistīti arī praktiskos kvantu pielietojuma projektos, un šodien parakstītais Sadarbības memorands Latvijai sniegs arī šādas iespējas.”
B. Braže uzsvēra, ka 2026. gada sākumā Latvijā notiks lielākā Kvantu informācijas apstrādes konference pasaulē (Annual Quantum Information Processing Conference, QIP 2026).
Ar Dānijas ārlietu ministru Larsu Leki Rasmusenu (Lars Løkke Rasmussen) ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja sadarbību divpusēji, reģionāli (NB8), NATO un citos starptautiskos formātos, kā arī drošības un aizsardzības jautājumus. Šī bija pirmā divpusējā abu ārlietu ministru tikšanās. “Pateicos par Dānijas ieguldījumu mūsu reģiona drošības stiprināšanā – par Dānijas bataljona dalību NATO daudznacionālajā brigādē Ādažos un NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” vadību, kā arī par Dānijas aktīvo lomu, koordinējot NB8 ārlietu sadarbību. Augstu novērtēju Dānijas līdzšinējo atbalstu Ukrainai – militāro, finansiālo un politisko atbalstu, lai atvairītu Krievijas agresiju, tostarp stiprinot sankcijas un apkarojot “ēnu floti”. Pārrunājām prioritātes darbam ANO Drošības padomē – 2026. gadā Latvija un Dānija tajā strādās kopā,” norādīja B. Braže.
Dānijas ārlietu ministrs Lars Leke Rasmusens Latvijā ieradies, pavadot Dānijas karali Frederiku X un karalieni Mēriju valsts vizītē.
Papildu informācijai
- N. Bora institūts dibināts 1921. gadā kā Teorētiskās fizikas institūts Kopenhāgenas Universitātē, pateicoties dāņu fiziķa un Nobela prēmijas laureāta N. Bora iniciatīvai. N. Bora institūts aptver plašu fizikas jomu klāstu – kvantu tehnoloģijas: pētījumi kvantu datoru, kvantu komunikācijas un kvantu sensoru jomā; augstas enerģijas fizika: dalīto daļiņu pētījumi, tostarp ALICE un ATLAS eksperimentos CERN; astrofizika: pētījumi par Visuma struktūru, tumsas matēriju un enerģiju; nanofizika un biofizika: pētījumi par nanomateriāliem un dzīvotspējīgām sistēmām; zemes un klimata fizika: pētījumi par Arktikas zinātni un klimata pārmaiņām.
- Latvijas Universitātes tenūrprofesors Andris Ambainis ir starp pasaulē atzītākajiem zinātniekiem kvantu algoritmu attīstīšanā. Profesora Ambaiņa un asociētā profesora Aleksandra Belova izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20 % pasaules kvantu algoritmu. Profesora Mārča Auziņa izstrādātie kvantu sensori ir pieprasīti Eiropas un transatlantiska līmeņa projektos. Savukārt, kvantu komunikāciju jomā, veidojot kvantu sakaru tīklu Latvijā, aktīvi darbojas Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurģis Poriņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadošais kvantu šifrēšanas inženieris Leo Trukšāns, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta zinātnieki, kā arī uzņēmums TET. Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas izveidojusi nacionāla līmeņa kvantu drošu komunikācijas tīklu. Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs guvis starptautisku atpazīstamību kvantu nanoelektronikas jomā.
- 2024. gadā QuantERA Stratēģiskajā konferencē Amsterdamā ar trim pārstāvētajiem projektiem Latvija ierindojās pirmajā vietā Eiropas valstu vidū pēc QuantERA projektu koordinatoru skaita uz IKP. Lēmums balstīts datos, kurus Latvija iesniegusi par laiku no 2019. gada.
- Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 2024. gadā uzsāka darbu pie Eiropas projekta “Ceļā uz izcilības centru kvantu fotonikā Latvijā”. Šajā projektā iesaistījusies Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskās universitāte, Trento Universitāte (Itālijā) un Trojas Tehnoloģiju universitāte (Francijā).
- 2026. gada sākumā Latvijā notiks starptautiski nozīmīgākā kvantu informācijas konference Annual Quantum Information Processing Conference (QIP 2026). Tiesības organizēt šo konferenci Latvijas Universitāte ieguva globāla mēroga atklātā konkursā.
- Latvijā ir sagatavoti pirmie studenti jaunajos kvantu tehnoloģijām veltītajos studiju moduļos – gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē.