2026. gada 4. martā Varšavā, Polijā, ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas ministriem un Eiropas Savienības augsto pārstāvi Kaju Kallasu piedalījās Baltijas jūras valstu sabiedroto sanāksmē. Tās fokusā – situācija Tuvo Austrumu reģionā, NATO Austrumu flanga stiprināšana, drošības garantijas Ukrainai un tās eirointegrācija, kā arī gatavošanās NATO samitam Ankarā.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
,, Krievija hibrīddraudus īsteno arvien biežāk un agresīvāk, ar mērķi testēt sabiedrotos. Cieša un koordinēta Baltijas jūras valstu sadarbība ir labākais veids gan prevencijai, gan draudu novēršanai.
Latvija, tāpat kā visi Baltijas jūras valstu sabiedrotie, saskaras ar regulāriem Krievijas hibrīddraudiem – Krievijas ēnu flotes apdraudējumiem jūras drošībai, kritiskajai jūras infrastruktūrai, videi un citiem. Tāpat Latvija regulāri saskaras ar migrācijas instrumentalizāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežām.
Kopš 2022. gada Latvija robežas stiprināšanā ir ieguldījusi ap vienu miljardu eiro, kas ir ieguldījums visas ES un NATO ārējās robežas stiprināšanā. NATO militārās misijas “Baltic Sentry” un “Eastern Sentry”, taču ir jāturpina stiprināt NATO klātbūtni gan Baltijas jūras reģionā, gan Austrumu flangā – īpaši ar pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējām.”
B. Braže arī uzsvēra, ka gaidāmajā NATO samitā, kas notiks 7. un 8. jūlijā Ankarā, ir svarīgi demonstrēt progresu, virzoties uz 5 % no IKP ieguldījumiem aizsardzībā, par ko sabiedrotie vienojās samitā pērn. Aliansei jākļūst stiprākai, modernākai un rīcībspējīgākai, atbilstoši ģeopolitiskajai realitātei.
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir starp lielākajiem militārā atbalsta sniedzējiem Ukrainai. Pārrunājot situāciju Ukrainā, ministre uzsvēra, ka tai nepieciešams nepārtraukts militārais un finansiālais sabiedroto atbalsts un aicināja nodrošināt Ukrainas prioritārās militārās vajadzības caur NATO PURL iniciatīvu. Latvija līdz šim PURL iemaksājusi 17,2 milj. eiro. B. Braže arī uzsvēra, ka Ukrainas eirointegrācija ir svarīgs faktors miera sarunu un miera garantiju kontekstā un Latvija turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai tās ceļā uz ES.
Pārrunājot situāciju Tuvo Austrumu reģionā, B. Braže uzsvēra, ka prioritāte šobrīd ir nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un novērst situācijas turpmāku eskalāciju. Latvija pilnībā solidarizējas ar Irānas tautu. Latvija stingri nosoda neprovocētos Irānas uzbrukumus Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kas rada draudus reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai.
B. Braže tikās ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex izpilddirektoru Hansu Leijtensu (Hans Leijtens), lai pārrunātu turpmāko sadarbību cīņā pret Krievijas un tā līdzagresora Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju un nelegālo migrāciju uz Latvijas ārējās robežas, kas vienlaicīgi ir ES un arī NATO austrumu robeža. Ministre tikās arī ar Frontex izpilddirektora vietnieci Aiju Kalnāju un citiem aģentūrā strādājošiem latviešiem.
Polija ir BJVP prezidējošā valsts no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.